Sofija atrodas vienā no nabadzīgākajām Eiropas Savienības valstīm un tas nav pārāk moderns vai izsmalcināts galamērķis, taču pilsētai tomēr piemīt savs šarms. Mēs noteikti nevaram teikt, ka Bulgārijas galvaspilsēta ierindojas starp mūsu Balkānu iecienītākajām vietām, bet nevēlamies arī apgalvot, ka tur galīgi nebūtu, ko redzēt.
Nedaudz vēstures
Sofijai izrādās ir ļoti sena izcelsme un tā tiek uzskatīta par vienu vecākajām Eiropas galvaspilsētām. Jau senatnē tā bijusi nozīmīga pilsēta dažādu vēsturisku impēriju laikos kopš 8. gadsimta pirms mūsu ēras.
Tālajā 29. gadā pēc Kristus, Romieši to dibināja kā “Ulpia Serdica“, un 4. gadsimtā pilsēta sasniedza savu “zelta periodu”. Viduslaikos par Sofiju cīnījās gan bizantieši, gan bulgāri, gan vēlāk arī osmaņi, kuri tur valdīja līdz pat 1878. gadam. Pēc Bulgārijas neatkarības iegūšanas Sofija kļuva par valsts galvaspilsētu.
Pilsēta smagi cieta Otrā pasaules kara laikā, bet pēc tam tika pārbūvēta ar padomju sociālistiskās arhitektūras elementiem, kas joprojām spilgti atveido tās izskatu. Mūsdienās Sofijā apvienojas dažādo vēsturisko laikmetu paliekas ar modernākiem akcentiem.
Sofijas apskate – ko redzēt?
Lai apmeklētu Bulgārijas galvaspilsētu, pietiks ar nedēļas nogali vien un īstenībā lielāko daļu var paspēt apskatīt pat vienas dienas laikā. Bet lai dotos papildus piemēram arī ekskursijā uz Rilas klosteri un Rilas septiņu ezeru taku, ieteicams visam kopā atvēlēt vismaz 3 veselas dienas.
Neskatoties uz to, ka Sofija ir Bulgārijas galvaspilsēta, tās izmēri ir samērā kompakti (salīdzinot ar citām Eiropas galvaspilsētām) un nozīmīgākie apskates objekti atrodas centra rajonā, kur var izstaigāt visu lielākoties ar kājām.
Svētā Aleksandra Ņevska katedrāle
Svētā Aleksandra Ņevska katedrāle neapstrīdami ir slavenākā apskate vieta Bulgārijas galvaspilsētā un pēc platības ir otrā lielākā pareizticīgo baznīca pasaulē aiz Svētā Savas katedrāles Belgradā.
Katedrāle tika uzcelta laikā no 1882. līdz 1912. gadam, pieminot 200 000 krievu karavīru, kuri zaudēja dzīvību Krievijas-Turcijas karā, lai cinītos par Bulgārijas neatkarību. Nosaukums pasaka priekšā, ka tā veltīta Aleksandram Ņevskim, krievu varonim, kurš cīnījās kopā ar bulgāriem, lai sakautu Osmaņu varu.
No ārpuses kupolu zaļās un zelta krāsas atstaro saules starus, savukārt interjers pārsteidz ar marmora un alabastra rotājumiem, kā arī sienu freskām, kas padara to par īstu šedevru.
Svētā Nikolaja baznīca
1878. gadā tā laika Krievijas armijai izdevās atbrīvot pilsētu no Osmaņu varas un uzreiz pēc tam, tajā pašā gadā aizsākās šīs pareizticīgo baznīcas celtniecība. Baznīca nostiprināja ilgstošo draudzību starp krievu un bulgāru tautām.
Ārpuse ēku rotā pieci zelta kupoli, kas izteikti iemirdzas saules gaismā, bet kriptā ir apglabāts arhibīskaps Serafims, kas ir īpaši iemīļota persona starp ticīgajiem. Baumo, ka arhibīskaps, jau tuvojoties nāvei, lūdza ticīgajiem turpināt viņam rakstīt pat pēc viņa nāves, lai viņš varētu turpināt par viņiem rūpēties.
Nacionālais teātris
Turpinam pastaigu dienvidu virzienā, līdz kamēr sasniedzam skaisto “Ivan Vazov” Nacionālā teātra ēku. Neoklasicisma stilā celtais nams ir ne tikai vecākais Bulgārijas teātris, bet arī viena no svarīgākajām ēkām pilsētā. Teātris savu nosaukumu ieguvis Ivana Vazova vārdā, kurš tiek bieži dēvēts par bulgāru literatūras “lielmeistaru”.
Arheoloģijas muzejs
Izejot cauri pilsētas parkam, turpat uzreiz pamanīsiet arī Sofijas arheoloģijas muzeju, kas ir viens no nozīmīgākajiem muzejiem visā Bulgārijā un viena no svarīgākajām kultūras un vēstures mantojuma vietām Sofijā. Tas piedāvā plašu un daudzveidīgu kolekciju, kas aptver tūkstošiem gadu senas civilizācijas un sniedz ieskatu Bulgārijas un vispārīgā Balkānu reģiona vēsturē.
Dārgumu telpa neapšaubāmi ir muzeja iespaidīgākā daļa, jo tur apskatāmi divi senlaiku dārgumi, kas gandrīz pilnībā izgatavoti no zelta.
“Sveti Georgi” baznīca
Šķērsojot ielu no tiko pieminētas metro stacijas, starp mūsdienīgām ēkām kādā pagalmā izrādās paslēpusies ļoti senatnīga celtne, kas tiek uzskatīta par svarīgu vēstures un arhitektūras pieminekli.
“Sveti Georgi” baznīca tika uzcelta 4. gadsimtā, kas nozīmē, ka tā ir vairāk kā 1700 gadus veca celtne! Celta Romiešu impērijas laikā un sākotnēji baznīca tika izmantota kā neliels pagānu templis, bet pēc tam, vēlāk pārtapa kā kristīgā baznīca, kļūstot par Sofijas vēsturisko simbolu.
Baznīcas iekšpusē ir saglabājušās īpaši nozīmīgas sienu freskas, kas veidotas 12. gadsimtā un ir vienas no vērtīgākajiem kultūras mantojumiem Sofijā, kā arī tiek uzskatītas par lielisku piemēru viduslaiku bulgāru mākslai.
Ieeja ir bez maksas, bet pie ieejas durvīm ir zīme, kas aicina tūristus iegādāties suvenīrus, lai atbalstītu baznīcu. Fotografēšana iekšpusē nav atļauta!
Arheoloģiskās drupas un “Banya Bashi” mošeja
Tieši turpat blakus atrodas senās pilsētas paliekas no romiešu laikiem. Varēsiet brīvi pastaigāties starp drupām vai apbrīnot tās no augšpuses. Šīs relikvijas tika atklātas laikā no 2010. līdz 2012. gadam, jo turpat blakus tika būvētā “Serdica 2” metro stacija. Starp drupām saglābājušās ir vairākas celtnes, kā piemēram, termālās pirtis un mozaīkas grīdas.
Un uzreiz pēc drupu teritorijas būs grūti nepamanīt “Banya Bashi” mošeju, kas tika uzcelta 1576. gadā un mūsdienās ir vienīgā mošeja, kas joprojām tiek aktīvi izmantota visā Sofijas pilsētā.
Ārpusē tā sagaida ar savu sarkano ķieģeļu sienām un minaretu, kamēr interjers izveidots baltās, sarkanās un zilās krāsas toņos. Kopumā jāsaka, ka mošeja atstāja patīkamu iespaidu ar savu vienkāršo, bet vienlaicīgi arī eleganto tēlu.
Papildus apskates vietas
- “The Red Flat” – interesanta vieta, kas ļauj apmeklētājiem iepazīties ar ikdienas dzīvi komunisma laikā Bulgārijā. Tur tiek atspoguļoti autentiski priekšmeti, fotogrāfijas un stāsti, kas raksturo dzīvi padomju režīmā.
- Nacionālā mākslas galerija – viens no svarīgākajiem un prestižākajiem mākslas muzejiem Bulgārijā. Tur iespējams apskatīt plašu mākslas darbu kolekciju, kas aptver vairākus gadsimtus — sākot no viduslaikiem līdz mūsdienām.
- Sofijas sinagoga – viena no lielākajām un ievērojamākajām sinagogām Eiropā. Sinagoga tika uzcelta 1909. gadā un tur var apskatīt smalkas mozaīkas, kupolu un bagātīgi rotātas interjera detaļas.
