Apskates vietu ieteikumi Parīzei mums netrūkst, jo tur ir bezgalīgi daudz, ko redzēt – vairāk kā 150 dažādi muzeji, daudz dažādas baznīcas, vēsturiski un īpaši pieminekļi, atsevišķi pilsētas kvartāli, kuriem piemīt katram savs šarms un protams arī franču virtuve.
Mūsu pavasara brīvdienas Parīzē bija ieplānotas vairāku dienu garumā, lai apbrīnotu un atklātu romantiskāko pilsētu pasaulē, taču Parīze nav tikai “mīlētāju galvaspilsēta”, jo tā mūs pārsteidza ar apbrīnojami skaisto arhitektūru un milzīgo kultūrvēsturisko mantojumu.
Un tā vien šķiet, ka esot Parīzē mazie galdiņi rīta kafijai un kruasāniem, ir redzami ik uz stūra. Sev piemērotāko vietu atradīsiet vadoties pēc saldās smaržas, kas tā vien kārdina pēc kādas smalkmaizītes.
Savukārt, kad vakarā dosieties ieturēt maltīti, tad pie tipiski sarkanajiem restorānu jumtiem būs saslēgtas mazo lampiņu virtenes, kas radīs romantisko noskaņu. Mēs iesakām rezervēt galdiņu savlaicīgi, jo Parīzes restorāni bieži mēdz būt ar maza izmēra telpām un tāpēc jārēķinās, ka var nebūt daudz pieejamo sēdvietu.
Bet…tas jau tieši ir tas Parīzes šarms!
Apskates vietu ieteikumi Parīzei
Parīzē mums ir sanācis pabūt divas reizes – abas pavasarī un abās tikai uz nedēļas nogali. Un, godīgi sakot, joprojām neesam paspējuši redzēt visu, ko gribējām.
Tomēr vēlamies dalīties ar vietām, kuras paši esam izbaudījuši un kuras, mūsuprāt, būs lielisks sākums arī Jūsu Parīzes apmeklējumam. Tās apvieno gan slavenēkos apskates objektus, gan mierīgākus pilsētas stūrīšus, kur iespējams sajust citu Parīzes noskaņu.
Eifeļa tornis
Parīzes spilgtākais simbols bez šaubām ir slavenākais dzelzs tornis pasaulē, kas izgatavots no 18038 metāla gabaliem un tika pabeigts 1889. gada 31. martā. Tā iznīcināšana sākotnēji bija paredzēta jau pēc diviem gadiem, taču tas ir izturējis ilgstošu sabiedrības kritiku un pazemojumus, bet joprojām ir viens no apmeklētākajiem apskates objektiem pasaulē.
Tornis sastāv no trīs stāviem un augšpusi iespējams sasniegt izvēloties kāpnes (pakāpienu ir daudz, bet būs iespējas apstāties un baudīt skatu) vai ar liftu, taču tad jārēķinās būs ar lielām cilvēku rindām.
Palais de Chaillot – populārais panorāmas skats
Taču ne visi Pārizes viesi izvēlas apmeklēt torni, jo biļetes daudziem varētu šķist visai dārgas, tādēļ pastāv laba opcija, kā apskatīt torni (no tālāka punkta) ar lielisku panorāmu uz “Eifeli”.
Ja izmantojiet sabiedrisko transportu, tad vispirms nāksies sasniegt Trocadéro laukuma pieturu ar kādu no autobusiem (22, 30, 63) vai metro līnijām (6, 9) un tad burtiski minūtes gājienā būs plašs panorāmas balkons, kur uzņemt savus labākos foto kadrus.
Eifeļa torņa “paspārnē” atrodas plašais Champ de Mars parks, kas vēsturiski tika izveidots militāriem nolūkiem, pēcāk bija mājvieta slavenajai universālajai pasaules izstādei (EXPO), kuras laikā tika uzcelts arī Eifeļa tornis.
Mūsdienās parks ir populāra pastaigu un pilsētas pasākumu vieta, gan starp vietējiem iedzīvotājiem, gan starp tūristiem. Turklāt turpat blakus atrodas arī Grand Palais Éphémère paviljons, kur tiek rīkotas izstādes un kultūras pasākumi.
Alternatīvi skatu punkti uz Eifeļa torni
Atriežoties Parīzē otro reizi, devāmies apskatīt Eifeļa torni no vairākiem jauniem skatu punktiem, un izrādījās, ka reizēm citi leņķi arī ir apmeklējuma vērti. Uzreiz iepriecināja fakts, ka cilvēku tur bija mazāk, kas rezultējas ar to, ka bija vieglāk uztaisīt fotogrāfijas vai vienkārši izbaudīt mirkli bez pūļiem.
Par mūsu favorītu kļuva panorāmas punkts uz “Bir-Hakeim” tilta, bet tornim pavisam tuvais fotogrāfiju punkts “Rue de l‘universite” ieliņā mūs īsti neuzrunāja.
Parīzes Dievmātes katedrāle “Notre-Dame“
Apskatot dažādas baznīcas, protams grūti ir nepieminēt slaveno Parīzes Dievmātes katedrāli, kas celta no 1163. līdz 1245. gadam un ir viena no vecākajām gotiskā stila katedrālēm pasaulē.
Savas astoņus gadsimtus ilgajā vēsturē Dievmātes katedrālē ir svinēti ļoti nozīmīgi notikumi, kā piemēram, Napoleona Bonaparta kronēšana, Žannas d’Arkas beatifikācija un Anglijas karaļa Henrija VI kronēšana.
2019. gada 15. aprīlī iespaidīgā baznīca cieta lielā ugunsgrēkā, kas izraisīja apjomīgus jumta konstrukcijas bojājumus un iznīcināja galvenā torņa smaili. Par laimi, to nesen atjaunoja un to atkal ir iespējams apmeklēt.
Triumfa arka
Triumfa arka ir piemineklis, kuru vēlējās Napoleons Bonaparts, lai atzīmētu savu uzvaru Austerlicas kaujā: imperatoram un viņa karavīriem tā arī neizdevās savām acīm redzēt arku, jo celtniecība tika pabeigta tikai 30 gadus vēlāk. Tomēr nozīmīgais arhitektūras piemineklis ir kļuvis par vienu no Francijas galvaspilsētas simboliem.
Arkas iekšpusē atrodas neliels muzejs, kurā atrodas priekšmeti no Pirmā pasaules kara laika, kā arī tie, kas piederējuši Napoleonam. Savukārt no arkas augšas paveras skaista pilsētas panorāma.
Luvras muzejs
18. gadsimta beigās atklātais Luvras muzejs ir nozīmīgākais Francijas muzejs un viens no visvairāk apmeklētajiem visā pasaulē – vairāk nekā 8 miljoni cilvēki gadā.
Luvras muzejs atrodas 12. gadsimta celtajā ēku kompleksā, kas vairākkārt tika paplašināts un pārveidots pirms tas kļuva par muzeju. 1989. gadā tika uzbūvēta kristāla piramīda, kas šobrīd tiek izmantota kā muzeja ieeja un kas “atdzīvināja” pelēko ēku vienveidīgumu.
Milzīgā kolekcija seko tematiskajai ievirzei dažādās izstāžu telpu zonās: Austrumu, Ēģiptes, Grieķijas, Romas un Etrusku senlietas, Luvras vēsture, glezniecība, skulptūras, mākslas priekšmeti, grafika un islāma māksla.
Luvras muzejs galvenokārt ir slavens, jo tajā atrodas Monas Lizas portrets, bet tas nebūt nav vienīgais mākslas šedevrs, ko ir vērts apskatīt Luvras plašajās zālēs, jo būtu nepieciešama kā minimums vesela diena, lai patiesi apskatītu un novērtētu visu plašo daiļradi.
Ja nav pietiekami daudz laika, ko veltīt visiem muzeja eksponātiem, tad iespējams būtu noderīgi jau iepriekš ieplānot, kurus darbus tieši noteikti nevēlaties palaist garām.
“Jardin des Plantes” botāniskais dārzs
Otrajā reizē, kad atgriezāmies Francijas galvaspilsētā, vēlējāmies piedzīvot arī mierīgāku atmosfēru par ierasto Parīzes burzmu. Tieši tāpēc devāmies uz “Jardin des Plantes” botānisko dārzu. Un jāsaka tā, pūļi bija arī tur, bet diezgan pamatoti, jo pavasaris tur bija īsts sprādziens!
Dārzs mūs sagaidīja ar krāsu un smaržu pārbagātību. Tulpes bija izplaukušas visās iespējamās krāsās – no maigiem pasteļtoņiem līdz spilgti sarkanām un dzeltenām. Starp celiņiem viegli šūpojās milzīgie sakuru koki un nedaudz tālāk gaisā virmoja arī ceriņu smarža.
Patīkams pārsteigums bija arī fakts, ka ka lielākā daļa lielās teritorijas ir pieejama bez maksas, un mēs varam noteikti apgalvot to, ka tas bija viens no skaistākajiem bezmaksas dārziem, ko jebkad esam redzējuši. Ja arī jūs plānojat doties uz Parīzi pavasarī, tad šo vietu noteikti iesakām iekļaut savā maršrutā.
Parīzes Karaliskā pils
Palais Royal atrodas pavisam netālu no Luvras muzeja un pirmsākumos tā netika celta kā monarhu rezidence, bet gan kā kardināla Rišeljē mājvieta.
Pēc kardināla nāves pili savā īpašumā pārņēma karaliskā ģimene un laika gaitā tā kļuva par Orleānas hercogu rezidenci. 1784. gadā sabiedrībai tika atklāti pils dārzi ar portiku, kas būvēts no 180 kolonnām un galeriju, kurā atradās darbnīcas un veikali. Mūsdienās pagātnes veikalus ir aizstājušas elegantas kafejnīcas, bistro un antikvariāti.
Madlēnas baznīca
Madlēnas baznīca ir viena no interesantākajām celtnēm Parīzē, pateicoties ēkas strūktūrai, kura celta iedvesmojoties no Senās Grieķijas tempļiem.
Pirmie mēģinājumi būvēt baznīcu aizsākās 1764. gadā, bet pēc arhitekta nāves 1777. gadā viņa pēctecis nolēma to iznīcināt un pilnībā uzbūvēt sekojot jaunam projektam. Līdz ar revolūciju darbi atkal tika apturēti un uzceltā daļa tika atkal nojaukta.
Pēc Napoleona I pasūtījuma cits arhitekts uzsāka Francijas armijai veltītās ēkas celtniecību, kas balstīta uz seno projektu. Napoleona sakāves rezultātā ēka kļuva par baznīcu un tādu funkciju tā veic kopš 1942. gada.
Ja ārpusē tas šķiet nedaudz noslēpumains templis, tad baznīcas iekšpuse patiešām pārsteidz ar savu skaistumu – grezni sienu gleznojumi, dekorētas kolonnas un trīs iespaidīgie kupoli, kas nav pat saskatāmi no ārpuses. Un grūti arī nepieminēt baznīcas ērģeles, kas tiek uzskatītas par vienām no labākajām pilsētā.
Luksemburgas dārzi (Jardin du Luxembourg)
Luksemburgas dārzi (Jardin du Luxembourg) mūs uzreiz apbūra ar savu eleganci un mierpilno atmosfēru. Atšķirībā no ziedu bāgātīgā “Jardin des Plantes” botāniskais dārza, šeit viss šķiet rūpīgi izplānots un simetrisks – perfektas koku alejas, kopts zāliens, simtiem sēdvietu ap strūklakām un citām populāram atpūtas zonām.
Pavasarī dārzs atdzīvojas, jo koki plaukst, puķu dobes kļūst krāsainākas un visapkārt jūtama viegla, nesteidzīga rosība. Cilvēki lasa grāmatas, pensionāri spēlē galda tenisu un bērni izklaidējas rotaļu laukumos, kamēr citi vienkārši izbauda brīvo laiku.
59 Rivoli
Tas nebūs nekāds mākslas muzejs, kur pie baltajām sienām, zelta rāmjos izkārtas gleznas varēs apskatīt perfekti pieskaņotā apgaismojumā. Jo neparastajā daudzstāvu ēkā jau ar pirmo sperto soli sajutīsiet kā strāvo mākslinieciskā un radošā enerģija.
Visapkārt sienas un trepes rotātas ar dažādiem gleznojumiem un katrā stāvā apskatāmas daudzas telpas kurās jūtams, ka valda īsta bohēmija…ikdienas sadzīves priekšmeti, uz galdiem stāv otas ar krāsu traipiem un dažviet redzami paši mākslinieki, kuri perfektā mūzikas pavadījumā ir saplūduši ar savas radošuma pasaules izpausmi.
Būs apskatāmi dažādi kreativitātes izpildījumi, kā piemēram uz audekla, avīzēm, pat gliemežvākos, bet tas tikai mazs ieskats plašajā daudzveidībā. Mēs bijām ļoti patīkami pārsteigti un noteikti iesakām apmeklēt ikvienam un redzēt mūsdienu mākslas pasaules aizkulises.
Montmartre rajons
Montmartre rajons ir “skaistā laikmeta” simbols (no fraču valodas Belle Époque) un tam piemīt dumpīga un necienīga dvēsele, jo tā ir apkaime, kur 19.gadsimtā atradās neskaitāmi daudz bordeļi un klubi, kas bija veltīti bez naudas palikušajiem māksliniekiem un garlaikotiem buržuāziem.
Slavenākais piemērs noteikti bija Mulenrūža, kur ik vakaru uz skatuves uzstājas starptautiski dejotāji, dziedātāji un apkārtnē bija sastopami daudzi ielu mākslinieki.
Pat ja mūsdienās Montmartre ielu mākslinieki vairs nav tik izteikta parādība, tomēr rajons spēj piesaistīt apmeklētājus ar sienu gleznojumumiem, mazajām bodītēm starp šaurajām ieliņām un labām vietām, kur izbaudīt vietējo virtuvi.
Kā ātrs, bet visai fotogēnisks rajona pieturpunkts mums palika atmiņā “es Tevi mīlu” mūris, jeb franču valodā saukts par Le Mur des Je t’aime. Šī publiskā siena, kas atrodas nelielā parkā apkopo 311 mīlestības apliecinājumus, kas uzrakstīti 250 dažādās valodās.
Svētās Sirds bazilika
Mērojot ceļu līdz Montmartre augstākajai daļai nokļūsiet līdz vietai, kur atrodas viena no skaistākajām baznīcām pasaulē – Svētās Sirds bazilika (Basilique du Sacré-Cœur de Montmartre).
Celta 19. gadsimtā romiešu-bizantiešu stilā un vienmēr ir dominējusi Parīzi ar savu balto kupolu un baznīcas īpašais šarms ir izteiktāks arī savas labvēlīgās lokācijas dēļ, jo tā būs izcila vieta no kurienes baudīt bezmaksas panorāmisko skatu uz Parīzes dzīvi (laba alternīva dārgajam Eifeļa tornim).
Skaisto baziliku ir iespējams sasniegt izmantojot funikulieri vai uzkāpjot pa vēsturiskajām kāpnēm (aptuveni 300 pakāpieni). Jāpiezīmē, ka tūvākajā apkārtnē ir patiesi maz soliņu, tādēļ lielākā daļa cilvēku izvēlas baudīt skatu vienkārši apsēžoties uz lielajām kāpnēm.
Tuileries dārzi
Apskates vietu ieteikumi Parīzei nebūtu pilnvērtīgi, nepieminot kādu no skaistajiem galvaspilsētas dārziem.
1564. gadā tika uzsākts darbs pie Tuileries pils būvniecības un izsmalcinātās Francijas karalienes Katrīnas Mediči kaprīzajām vajadzībām teritorija tika bagātināta ar grandiozām zaļajām zonām Florences stilā. Pils un tās parks ieguva savu nosaukumu pateicoties flīžu rūpnīcai, kura iepriekš atradās šajā teritorijā.
Dārzs kļuva par priekšnesumu un ceremoniju vietu, kur smalkie viesi priecājās starp zaļajām takām, strūklakām un skulptūrām. Tolaik dārzu ieskāva augstas sienas, kas aizsargāja aristokrātijas pārstāvju privātumu.
Kad galms pārcēlās uz Versaļas pili, tad dārzs tika pamests novārtā un savu krāšņumu atguva tikai vēlāk, kad tika pārveidots angļu stilā. 1870. gadā Tuileries pils tika iznīcināta, taču par laimi tās dārzu izdevās izglābt un mūsdienās tā vairs nav vieta, ko apmeklē tikai augstākās sociālās kārtas, bet tai var piekļūt ikviens parīzietis vai tūrists, kurš vēlas atpūsties un izkļūt no pilsētas haosa.
Église Saint-Vincent-de-Paul baznīca
Mūsu pavasara brīvdienas aizvadījām ar sauli, kas visai bieži bija paslēpusies aiz mākoņiem, bet Parīzes valdzinājums bija izjūtams ik uz soļa un liels pārsteigums mums bija vietējās baznīcas – greznā arhitektūra un plašā daudzveidība mūsu acīs ir pielīdzināma vienādā līmenī ar skaistajām Itālijā redzētajām baznīcām.
Église Saint-Vincent-de-Paul baznīca celta 19. gadsimta pirmajā pusē un tai piemīt neparasta fasāde, kas apvieno dažādus arhitektūras stilus, taču visvairāk mūs pārsteidza interjers, kurš izveidots iedvesmojoties no romiešu bazilikām.
Carnavalet muzejs
Tiem, kas vēl nezina, Parīzes pašvaldības muzeju pastāvīgās kolekcijas VIENMĒR ir bez maksas! Tās ir lieliskas ziņas daudzu iemeslu dēļ, jo varēsiet atklāt brīnišķīgas vietas, nemaksājot ne eiro un muzeja apmeklējums var būt lielisks patvērums, kur pavadīt lietainu pēcpusdienu vai slēpties no karstuma viļņiem (vasarā).
Carnavalet muzejs tika atklāts 1880. gadā un starp neskaitāmi daudzajām telpām varēsiet apskatīt visu veidu mākslas darbus un iedziļināties Parīzes vēsturē no tās pirmsākumiem līdz pat mūsdienām.
Saint-Eustache baznīca
Viena no lielākajām un slavenākajām baznīcām Parīzē un lielisks gotiskās arhitektūras piemērs, neskatoties uz to, ka tai vēlāk tika pievienota neoklasicisma fasāde. Baznīca tika uzcelta pēc Francijas karaļa Franciska I iniciatīvas, laikā no 16. gadsimta beigām līdz 17. gadsimta sākumam.
Majestātiskā ēka ir veidota gotiskā stilā, pat ja tajā ir atrodamas arī renesanses dekorācijas. Baznīcas iekšpusē ir atrodami daži ļoti nozīmīgi mākslas darbi, kā piemēram, Rubensa glezna “Vakarēdiens Emmausā” un dažādu itāļu mākslinieku mākslas šedevri.
Jums būs iespēja aplūkot izcilas un daudzveidīgas kolekcijas ar viduslaiku vai franču revolūcijas artefaktiem, gleznām, skulptūrām, mēbelēm, fotogrāfijām un dažādiem arhitektūras un dekoratīviem elementiem. Turklāt muzeja pirmajā stāvā tiek izstādītas dažādas Parīzes senlietas, reklāmu izkārtnes, skatlogu rekonstrukcijas un ielu lampas, kas savulaik izgaismoja Parīzi.
