Mēdz teikt, ka valsti veido tās iedzīvotāji un tādēļ jāsaka, ka Kosova noteikti mums palika atmiņā kā viena no īpašākajām zemēm no visām mūsu redzētajām valstīm! Nekur mums nav gadījies satikt tik laipnus, izpalīdzīgus un draudzīgus cilvēkus kā “balkānu sirdī” jeb jaunākajā Eiropas valstī.
Autobusa šoferis, veikala pārdevējs vai vienkāršs svešinieks uz ielas – jebkurš no mūsu satiktajiem cilvēkiem Kosovā bija laimīgs mums palīdzēt ar informāciju (ja tādu meklējām) un gatavs mūs uzņemt savā valstī. Neskatoties uz reizēm sastapto valodas barjeru, jebkurš satiktais cilvēks bija pretīmnākošs un ieinteresēts arī par savas valsts viesu izcelsmi. Nekur mēs nebijām jutušies tik ļoti gaidīti kā Kosovā un tas mums noteikti paliks atmiņā uz ilgu laiku.
Neraugoties uz iedzīvotāju ekonomiskajām grūtībām, tautas piedzīvotajām netaisnībām bēdīgi slavenā Kosovas kara laikā un pat arī pēc kara beigām, kā arī nestabilo pašreizējo starptautisko politisko situāciju, Kosovas albāņi nav zaudējuši savu patieso cilvēcību, kas viņiem tik ļoti raksturīga.
Nozīmīgākās apskates vietas
Priština nekļuva par mūsu Kosovas iecienītāko pilsētu, taču tā ir laba vieta, kur sākt iepazīt šo Balkānu valsti un arī populārākais sākumpunkts, lai sasniegtu Kosovu izmantojot autobusu vai lidojot uz vienīgo valsts starptautisko lidostu.

Mēs iesakām nesteidzīgi Prištinā pavadīt vismaz vienu pilnu dienu un tad doties tālāk uz piemēram Prizren, kas mums spilgti palika atmiņā ar savu senlaicīgo pilsētas tēlu vai uz Pejë, kur mēs baudījām dabas ainavas un apskatījām vēsturiskus klosterus.


Svētās Mātes Terēzes katedrāle
2017. gadā atklātā katedrāle ir lielākā katoļu ticības pielūgsmes vieta Kosovā un tā veltīta Svētajai Mātei Terēzei, kas bija viena no nozīmīgākajām 20. gadsimta reliģiskajām personībām un viņa bija dzimusi Skopjē (albāņu ģimenē ar izcelsmi no Kosovas). Tāpēc nebūsiet pārsteigti redzēt to, cik daudzas ēkas, ielas, laukumi un svarīgas vietas visā Kosovā (un arī blakus esošajā Albānijā) ir veltītas tieši Svētajai Mātei Terēzei.
Dzīve Kosovā nekad nav bijusi pārāk viegla, starp politisko nestabilitāti un ekonomiskajām grūtībām jaunā katedrāle ir cerības zīme vietējiem cilvēkiem.

Tā nav tikai parasta ēka, bet gan drīzāk Kosovas atdzimšanas simbols pēc gadiem ilgās iznīcības. Pat, ja sākotnēji tās celtniecība izraisīja iebildumus musulmaņu vairākuma kopienā, kas nevēlējās pilsētas centru nodot katoļu mazākumtautībai, patreiz katedrāle ir kļuvusi par Kosovas galvaspilsētas sirdi.
Mūsu ieteikums noteikti ir izmantot arī izdevību apskatīt pilsētu no augšas, jo katedrāles sānos atrodas ieeja uz torni, kur par nieka 1,50€ varēsiet ar liftu uzbraukt līdz 72 metrus augstajam skatu punktam.

Kosovas Nacionālā bibliotēka “Pjetër Bogdani“
Horvātu arhitekta Andrija Mutnjakoviča garadarbs daudzu domām ir viena no neglītākajām ēkām pasaulē. Ko mēs par to domājam? Mēs īsti nespējam saprast, vai mums patīk vai nē, bet bez šaubām mēs iesakām to apmeklēt, jo neparastajai celtnei ar 99 baltajiem kupoliem un dzelzs režģu “apvalku” noteikti piemīt, kas neparasts un unikāls.

Kristus Pestītāja pareizticīgo baznīca
Pavisam netālu no bibliotēkas atrodas nepabeigta pareizticīgo baznīca. Pēc bēdīgi slavenā Serbijas līdera Slobodana Miloševiča (kurš tika apsūdzēts noziegumos pret cilvēci ne tikai Kosovā, bet arī Bosnijā un Horvātijā) plāniem tai bija jābūt lielākajai serbu pareizticīgo baznīcai visā Kosovā, bet pēc kara uzliesmojuma tā nekad netika pabeigta un spriežot pēc ēkas esošā stāvokļa izskatās, ka nekas arī nemainīsies.

Newborn
Dienā kad Kosova pasludināja savu neatkarību, tika atklāts arī “New Born” piemineklis, kas simbolizē jaunās valsts dzimšanu. Ik gadu tas tiek pārkrāsots ar jaunu tematiku un vizuālo tēlu, taču šogad Kosovas neatkarības 15. gadadienā idejas autors Fisnik Ismaili nolēma iet vēl tālāk, jo tika izmainīti arī burti.
Jaunais uzraksts tika nomainīts uz “No New BR” jeb latviski tulkojot “Nē jaunām salauztām republikām“. Kosovas nostāja neapšaubāmi ir pret sašķeltām valstīm un pašsaprotami šķiet, ka šī gada jaunais uzraksts ir veltīts tieši Ukrainai.

Bulevardi Nënë Tereza
Šim gājēju bulvārim arhitektūras ziņā nav nekā īpaša, taču, lai sasniegtu galvenās pilsētas apskates vietas visdrīzāk agrāk vai vēlāk tur nokļūsiet. Mūsdienās bulvāris ir pārveidots par Prištinas gājēju promenādi, kur vietējie iedzīvotāji labprāt pavada savu brīvo laiku.


Lēnā pastaigā varēsiet izbaudīt atvēsinošu dzērienu vai saldējumu iegriežoties kādā no daudzajām kafejnīcām un piestāt pie Svētās Mātes Terēzes statujas. Bet ielas beigās jūs sagaidīs krietni lielāka izmēra statuja, kas veltīta slavenajam albāņu varonim Skanderbegam, kurš 15. gadsimtā aizstāvēja Albāniju un Rietumus no Osmaņu impērijas uzbrukuma.
Tālāk iesakām doties uz etnogrāfisko muzeju “Emin Gjiku“ pilsētas vecākajā daļā, kur iekšpusē būs apskatāmi interesanti atradumi no senatnes laikiem, it īpaši no Osmaņu perioda.
Ieeja ir bez maksas un vietējais gids (angļu valodā) detalizēti jums izskaidros tā laika priekšmetu pielietojumus un tautas paražas.
“Sultan Mehmed Fatih” un “Jashar Pasha” mošejas


Pēc galvaspilsētas centra apskates dodamies tālāk ziemeļu virzienā, kur vēlējāmies apskatīt Jashar Pasha mošeju, kura sagaida mūs ar skaistu vakara izgaismojumu no ārpuses un lielu lustru ēkas iekšpusē.

Nākamās dienas rītā mēs apskatījām arī skaisto Sultan Mehmed Fatih mošeju, kas pārsteidza ar greznajiem grieztu rotājumiem un ir vissvarīgākā islāma pielūgsmes vieta Prištinā un vecākā mošeja visā Kosovā. Mums to sanāca apmeklēt tieši neilgi pirms sākās aicinājums uz lūgšanu – bet neskatoties uz to, kāds vietējais kosovietis mūs laipni uzrunāja mošejas iekšpusē un īsi pastāstīja interesantākās detaļas par mošeju.

