Verona tiek bieži dēvēta par mīlētāju pilsētu itāļu aprindās, pateicoties Viljama Šekspīra slavenajai traģēdijai “Romeo un Džuljeta“, kuras sižets norisinās tieši šeit. Taču pilsēta piedāvā daudz vairāk, jo bagātīgais vēsturiskais mantojums, mākslas vērtības un kultūras dzīvīgums padara Veronu par ievērības cienīgu galamērķi arī tiem, kuri romantisko aspektu atstāj otrajā plānā. Un ne velti, Verona tika iekļauta arī “UNESCO” Pasaules mantojumu sarakstā…
No savas pieredzes varam droši teikt – Verona ir pilsēta, kas pārsteidz! Diemžēl mums laiks bija visai ierobežots, tāpēc varam ieteikt tikai tās vietas, kuras paši paspējām redzēt vienas dienas laikā, bet ticam, ka vērts tur atvēlēt vismaz 2 dienas kārtīgai un nesteidzīgai pilsētas izpētei.
Ko apskatīt Veronā?
Mūsu vienas dienas maršruts sākās pie Veronas “Porta Nuova” dzelzceļa stacijas – un tas ļoti iespējams derēs arī jums, neatkarīgi no tā, vai esat atbraukuši ar vilcienu vai atstājuši auto kādā no tuvējām stāvvietām. Pilsētas vēsturisko centru varēsiet sasniegt ar kādu no sabiedriskā transporta autobusiem vai arī nedaudz garākā pastaigā ar kājām, kas ļaus jau no paša sākuma sajust Veronas noskaņu.
Mēs izvēlējāmies turp doties ar kājām, kamēr sasniedzām vēsturiskos “Portoni della Bra” pilsētas vārtus, bet atpakaļ ceļā devām priekšroku autobusam līdz stacijai.
Veronas Arēna (amfiteātris)
Pilsētas slavenākais simbols noteikti ir Veronas Arēna – viens no lielākajiem romiešu laika amfiteātriem un tas ir arī vislabāk saglabājies romiešu amfiteātris pasaulē (labākā stāvoklī nekā Romas Kolizejs)!
Arī mūsdienās, joprojām ir iespējams apbrīnot celtnes īpatnējo elipses formu, ko balsta 72 dubultās akmens arkas. Arēna ir tik labi saglabājusies pateicoties daudzajām restaurācijām vairāku gadsimtu gaitā.
Romiešu laikos tur notika sporta spēles un sīvas cīņas starp gladiatoriem, bet mūsdienās Arēnā notiek lieliskas izrādes un starptautiski koncerti. Tieši šeit kopš 1913. gada notiek slavenais Arēnas operas festivāls, kas ir viens no prestižākajiem pasaulē.
Lielā brīvdabas skatuve savas vēstures laikā ir pieredzējusi arī ļoti slavenu pasaules mūzikas mākslinieku uzstāšanos, kā piemēram Frank Sinatra un Elton John.
“Castelvecchio” pils un “Ponte Scaligero” tilts
Apmeklējot Veronu, grēks būtu nepaviesoties varenejā “Castelvecchio“ pilī – izcili saglabājies viduslaiku cietoksnis sargā pilsētu no augšas ar savu sarkano ķieģeļu varenību jau kopš 14. gadsimta.
Pamatīgās sienas un varenie torņi izstaro pils spēku un varu, bet celtnes iekšpusē noteikti nepalaidiet garām iespaidīgo muzeja kolekciju, kur vairāk nekā 2 500 eksponāti izvietoti 29 telpās. Galvenās izstādes apkopo viduslaiku skulptūras, renesanses laika gleznas un dažādus ieročus no viduslaikiem.
Pils ārpusē (bez maksas) apskatāms skaistais “Ponte Scaligero” tilts ar trim iespaidīgām akmens arkām. Tilts nav tikai vizuāls baudījums, jo senatnē tas kalpoja kā svarīgs pārejas punkts pār upi Scaligeri dzimtai, kas tolaik valdīja pār visu Veronas pilsētu.
Mūsdienās tas ir viens no fotogēniskākajiem punktiem visā pilsētā, īpaši saulrieta stundās, kad ūdens atspulgos mirdz pils siluets.
“Piazza delle Erbe” laukums
“Piazza delle Erbe” laukums ir ne tikai vecākais laukums Veronā, bet arī viens no skaistākajiem laukumiem visā Itālijā. Tas atrodas vecpilsētas sirdī un jau kopš Romas impērijas laikiem kalpojis kā galvenais tirgus laukums. Gadsimtu laikā tur norisinājās gan tirdzniecība, gan sabiedriskā dzīve…un vēl projām tā ir vieta, kur pilsētas pagātne elpo caur katru ēku un detaļu, kā arī nedēļas nogalēs tur tiek rīkoti tirdziņi.
Laukumu ieskauj nozīmīgi vēstures pieminekļi, kā piemēram “Palazzo della Ragione” nams, kas gadsimtiem ilgi bijis Veronas politiskās dzīves centrs.
12. gadsimtā celtā ēka kādreiz kalpoja par pilsētas rātsnamu, kur pieņemti likumi, risinātas tiesas lietas un lemts par pilsētas likteni. No ārpuses ēka piesaista uzmanību ar tipisko romānikas un gotikas arhitektūru – sarkano ķieģeļu un baltā kaļķakmens strīpām, kas ir ļoti raksturīgas Veronai.
Ēkas iekšpusē atrodas arī skaistais “Cortile del Mercato Vecchio” (senā tirgus pagalms), kuru rotā greznas akmens kāpnes no 15. gadsimta. Mūsdienās vēsturiskās ēkas telpās atrodas “Galleria d’Arte Moderna Achille Forti” mākslas galerija, kur iespējams apskatīt 19.–21. gadsimta itāļu mākslinieku darbus.
Pāris soļu attālumā slejas arī iespaidīgais “Torre dei Lamberti“ – 84 metrus augsts viduslaiku zvanu tornis, kura celtniecība aizsākās jau 1172. gadā. Tā siluets dominē pār vecpilsētas jumtiem, bet no 18. gadsimta to papildina liels pulkstenis, kas vēl šodien kā kluss liecinieks vēro, kā pilsēta turpina dzīvot savu ritmu
Džuljetas māja
Lai gan vēsturiskais pamats ir apšaubāms, leģenda ir kļuvusi par daļu no pilsētas dvēseles un tāpēc īsteniem romantiķiem noteikti nebūs iespējams apmeklēt Veronu un neapstāties pie Džuljetas mājas (“Casa di Giulietta“), kas atrodas klusā pagalmiņā (uz Via Cappello ielas).
13. gadsimta celtā ēka tiek saistīta ar Šekspīra slaveno varoni Džuljetu Kapuleti. Tūristus vilina ikoniskais balkons, kur saskaņā ar leģendu, meitene ar sapņainām acīm vēroja Romeo mīlestības apliecinājumu. Savukārt pagalmā atrodas sievietes bronzas statuja, kurai pieskaroties iegūsiet veiksmi mīlestībā (saskaņā ar ticējumu).
Dramatiskā stāsta ietekmē pāri no visas pasaules atstāj savu jūtu pēdas, rakstot mīlestības vārdus uz tur esošajam sienām ar saviem iniciāļiem kā mūžīgās savienības simbolu.
Mūsu vizītes laikā rindas uz ieeju bija tik lielas, ka mēs nolēmām nemaz nedoties iekšā (bijām tur bijuši jau iepriekš), tāpēc ņemiet vērā to pirms sava ceļojuma plānošanas. Mēs godīgi sakot, iesakām šo vietu tikai tiem, kas tiešām tic leģendām, jo no vēsturiskā viedokļa, tur nav pārāk daudz apskates vērta.
“Sant’Anastasia” bazilika
Klaiņojot pa skaisto Veronas vēsturisko centru, nolēmām arī doties uz vecpilsētas tālāko dienvidaustrumu nostūri un apskatīt vienu no nozīmīgākajām baznīcām pilsētā – arhitektūras pērli, kas apvieno gotisko varenību, smalkas detaļas un mierpilnu atmosfēru.
“Basilica di Sant’Anastasia” ir lielākā baznīca Veronā un viens no labākajiem gotiskās arhitektūras paraugiem visā Itālijā. Tās būvniecība tika uzsākta 1290. gadā, bet pabeigta tikai 15. gadsimtā – tāpēc baznīca sevī apvieno vairākus stilistiskus slāņus.
