Andalūzijas pērle Kordova bieži tiek dēvēta par Seviljas “mazo māsu”, un jā, jāatzīst, ka arī mēs pamanījām zināmas līdzības starp abām spāņu pilsētām. Taču tas noteikti nenozīmē, ka Kordovu vajadzētu izlaist ar domu, jo “kas līdzīgs jau ir redzēts citur”.
Kordovu sākotnēji bijām plānojuši apmeklēt tikai vienas dienas garumā, taču pēdējā brīža lēmums pagarināt vizīti līdz divām dienām izrādījās lielisks. Pilsēta ar savu vēsturisko šarmu un mierīgo atmosfēru atstāja uz mums ļoti patīkamu iespaidu.
Ko apskatīt?
Lai gan mums personīgi Sevilja patika krietni labāk, Kordovai tomēr ir savi plusi un kādam tā varētu pat būt vairāk saistoša, jo pilsēta ir krietni mazāk pārpildīta ar tūristiem, ļaujot daudz lēnāk izjust Andalūzijas šarmu un vēsturisko noskaņu.
Lielākā daļa tūristu to visbiežāk saista ar iespaidīgo Mezquita, kas kļuvusi par pilsētas simbolu. Bet būtu absolūti kļūdaini domāt, ka apskates objekti aprobežojas ar tik vien, jo pilsēta ir pilna ar vietām, kas liecina par vēsturisko laika periodu, kad Kordova bija musulmaņu Spānijas galvaspilsēta.
Tāpat kā vairumam ceļotāju, kas apmeklē Kordovu, arī mēs pilsētā ieradāmies ar vilcienu. Un tieši tāpēc mūsu iepazīšanās ar to sākās ejot lēnā pastaigā cauri vispirms “Jardines de la Agricultura” parkam. Nevarētu teikt, ka parks izceļas ar īpašām apskates vietām, ņemot vērā tā plašo teritoriju, un tomēr tas bija pilns ar palmām, strūklakām un patīkamiem ēnas stūrīšiem. Karstākajos vasaras mēnešos tā ir lieliska vieta, kur uz brīdi paslēpties no saules (mums paveicās “izbaudīt” +40°C).
Pēc nelielas atpūtas parkā jau devāmies vecpilsētas virzienā un sasniedzām senos “Puerta de Almodóvar” pilsētas vārtus, kas uzreiz sāka strauji atklāt Kordovas senāko pusi. Vēsturiskais centrs ir diezgan kompakts, tāpēc nozīmīgāko iespējams izpētīt pat vienas dienas laikā.
“Mezquita” mošeja-katedrāle
Kordovas simbols bez šaubām ir “Mezquita” mošeja-katedrāle, kas savas pastāvēšanas gaitā piedzīvojusi ievērojamas pārvērtības, bet 1984. gadā tika iekļauta “UNESCO” Pasaules mantojumu sarakstā. Kādreiz tā bija viena no lielākajām mošejām pasaulē, bet mūsdienās pārtapusi par katedrāli, kurā savijas dažādu laikmetu un kultūru ietekmes.
Plašajā interjerā skatienu piesaista simtiem kolonnu un raksturīgās sarkanbalti svītrainās arkas, kas rada gandrīz bezgalīgas telpas sajūtu. Īpaši izceļas greznais mihrabs, kas norāda Mekas virzienā, kā arī Karaliskā kapela ar savu izsmalcināto noformējumu.
Ārpusē apmeklētājus sagaida mierpilnais “Patio de los Naranjos” pagalms ar apelsīnu kokiem un strūklakām.
Turpat atrodas arī 54 metrus augstais zvanu tornis (izbijušais mošejas minarets), no kura paveras lielisks skats uz visu Kordovas pilsētu.
Pēc torņa apmeklējuma noteikti nepalaidiet garām arī detaļas, kas apskatāmas katedrāles apkārtnē. Dažādās teritorijas pusēs joprojām saglabājušies pārsteidzoši skaisti elementi no laikiem, kad šī vieta bija mošeja.
Judería – ēbreju kvartāls
Kordovā mūsuprāt ir vērts arī nedaudz pamaldīties, bezmērķīgi klīstot pa šāurajām vecpilsētas ieliņām, atklājot mazus laukumus un vietējo iedzīvotāju mājas ar krāsainajām durvīm un burvīgajiem ziedu podiem.
Pastaiga vecajā ēbreju kvartālā ļaus sajust pilsētas bagāto vēsturi, kur savijas kristiešu, ēbreju un arābu kultūras. Baltās kaļķakmens sienas, mazas bodītes ar suvenīriem vai vietējiem gardumiem, šauru ielu labirinti un aiz katra stūra jauns skats, kas vilina apstāties…
Īpašu uzmanību piesaista “Calleja de las Flores” šaurā ieliņa — izcili fotogēniska vieta, kur puķu podu rindas sakarinātas abos sānos un iepriecinās ikvienu, kurš meklē skaistus kadrus un dinamisku atmosfēru.
Karaliskā Kordovas pils
“Alcázar de los Reyes Cristianos” karaliskā Kordovas pils celta laikā, kad katoļi atguva Andalūzijas reģionu pēc arābu varas Spānijā. Ēku kādreiz apdzīvoja spāņu karaliskās ģimenes, kuras tur reiz uzņēma arī slaveno itāļu jūras braucēju Kristoforu Kolumbu, pirms viņa ceļojuma uz Indiju.
Gadsimtu gaitā pils piedzīvojusi ievērojamas pārvērtības un tā kalpojusi gan kā arābu valdnieku rezidence, gan kā kristīgo karaļu pils, bet vēlāk vairākas telpas tika pārbūvētas par cietuma kamerām un ieslodzīto pratināšanas telpām.
Mūsdienās pils interjers piedāvā ieskatu dažādos vēstures slāņos no atšķirīgiem laikmetiem, bet mūsu apmeklējuma laikā diemžēl tā daļa bija slēgta. Savukārt ārpusē valda pavisam cita noskaņa, jo priecē grezni dārzi ar statujām, strūklakām, zivju dīķiem un garajām koku alejām.
Romiešu tilts un “Calahorra” tornis
Lai apbrīnotu vienu no skaistākajiem panorāmas skatiem uz pilsētu, nāksies doties uz iespaidīgo romiešu laikos celto Kordovas tiltu. Lai arī tas ir iespaidīgs jebkurā diennakts laikā, īpašu noskaņu tas iegūst vakaros, kad tas ir izgaismots un mierpilns, tādejādi kļūstot par ideālu vietu nesteidzīgām pastaigām gar upi.
Savukārt dienas laikā ir vērts šķērsot tiltu, lai sasniegtu “Calahorra” torni, kura iekšpusē atrodas neliels, bet patiesi interesants muzejs par Andalūzijas kultūru un vēsturi. Uzkāpjot torņa augšā, jūs sagaidīs plaša un gleznaina ainava, kas ļauj ieraudzīt Kordovu no pavisam cita skatupunkta.
Ziedošu iekšpagalmu kvartāls
Viens no Kordovas skaistumiem noteikti ir “San Basilio” kvartāls, kas ar saviem iekšpagalmiem jeb patios, kas izrādās pat ir iekļuvis “UNESCO” Pasaules mantojumu sarakstā.
Tie nav vienkārši pagalmi, bet gan nelieli, slēpti paradīzes stūrīši dažādām vietējo iedzīvotāju mājām. Ieejot iekšā, pēkšņi nonāc krāsu, smaržu un dzīvības pilnā oāzē, kur ziedi karājas no sienām, podi rindojas viens virs otra, un bieži vien to visu papildina klusa strūklaku fona skaņa.
Brīnišķīgie ziedu dārzi ir izkaisīti pa visu “San Basilio” kvartālu, lai gan līdzīgus var atrast arī citviet pilsētas vēsturiskajā centrā. Katru gadu maijā šeit notiek īpašs festivāls — Fiesta de los Patios, kad vietējie iedzīvotāji sacenšas par to, kurš pagalms būs visskaistākais.
Diemžēl mēs bijām ieradušies nedaudz par vēlu, lai piedzīvotu šo krāšņumu pilnā plaukumā un tieši tādēļ lielākoties sastapām aizvērtas durvis. Taču pat ar šo nelielo vilšanās sajūtu pietika, lai nedaudz izjustu šo Kordovas neparasto šarmu.
Pa ja ziedu pagalmos mums īsti nepaveicās, izskatījās, ka pilsēta ir padomājusi par tiem ceļotājiem, kuri festivālu nav paspējuši redzēt, jo atradām vairākas mazākas ar ziediem saistītas apskates vietas. Kā piemēram, ziedu stūrīti pie Torre de la Puerta del Rincón vai Escultura El Pozo de las Tres Flores.
Neliels video atskats
Ja patīk arī skatīties par mūsu galamērķiem video formātā, tad nepalaidiet garām Elīnas atskatu, kur atradīsiet gan burvīgās ainavas, gan to, ko grūtāk iekļaut šeit rakstiskā formā.👇
