Ceļojums uz Plitvices ezeriem

Ceļojums uz Plitvices ezeriem noteikti ir viens no iespaidīgākajiem piedzīvojumiem, ko pieredzēt Horvātijā un beidzot arī mums izdevās piepildīt vienu no mūsu mazajiem sapņiem. Septembris varbūt nav pats izcilākais gada periods siltuma ziņā, jo vasara tuvojas beigām un tas arī pierādījās ierodoties skaistajā Balkānu pērlē.

Rīti vēl ir dzestri, bet dienas laikā saules gaisma pārklāj ezerus un koka laipas ar patīkamu siltumu, izveidojot lieliskus apstākļus garākiem dienas pārgājieniem.

Nokļūšana

Lielākā daļa ceļotāju izvēlas organizētas ekskursijas no galvenajām Horvātijas pilsētām vai ierodas tur ar auto. Protams, ka tas ir ērti, taču bieži nozīmē arī pamatīgus cilvēku pūļus un mazāk elastības, jo daudzi cilvēki ierodas vienlaicīgi. Tieši tādēļ, mēs izvēlējāmies nedaudz mierīgāku pieeju.

Iepriekšējā vakarā ar Flixbus devāmies no Zadaras uz nelielo Korenica pilsētiņu, kas atrodas netālu no Plitvices ezeru nacionālā parka. Tur ieturējām vakariņas vienā no krodziņiem un apmetāmies tur pa nakti.

Pārgājiens

Nākamajā rītā agri devāmies ar sabiedrisko autobusu uz vienu no ezeru ieejas punktiem un uzsākām savu pārgājienu. Jāatzīst, ka sākumā nācās piedzīvot nelielu rīta vēsumu, taču tas ātri vien atmaksājās, jo pirmās stundas varejām brīvi izbaudīt ezeru burvību bez cilvēku pūļiem vai pat vietām esot pilnīgi vieni paši.

Mēs izvēlējāmies C maršrutu, lai gan sākotnēji bija plānots iet K, bet sanāca tā, ka autobusa šoferis visus pasažierus izlaida pie citas ieejas (nevis tās, kur sākas K taka), un nācās pielāgoties.

C maršruts ir viens no populārākajiem, bet tas ietver arī lielu daudzveidību starp pastaigām pa koka laipām, skatu punktiem no augšas un laivu izbraucieniem pāri ezeriem.

Vispirms devāmies lejup un pāri garai koka laipiņai, kas savieno dažādas lielās teritorijas daļas. Tad gājām garām vairākiem palieliem ūdenskritumiem, kas skaļi plūda zem mūsu kājām, bet tad, ātri vien nokļuvām pie Veliki Slap, kas izrādās ir augstākais ūdenskritums visā Horvātijā. Cilvēku vēl tobrīd bija maz un rīta saule pamazām sāka apspīdēt lielās klintis, izveidojot varavīksni uz iespaidīgā ūdens brīnuma.

Tālāk taka veda gar apakšējiem ezeriem, kur koka laipas vijas tieši virs dzidra un tirkīzzila ūdens. Sākotnēji bija grūti noticēt, ka krāsas mūsu priekšā ir patiesi īstas, jo prāts turpināja teikt, ka tā nevar būt! 😀
Tur izcili varēja apbrīnot arī nelielus ūdenskritumus pavisam tuvumā, kā arī neticami caurspidīgo ūdeni “Donja” ezerā.

Pēc vairāku stundu gājiena bijām vēlā rītā nonākuši lielā laukumā ezermalā, kur atrodas vairākas kafejnīcas un krodziņi. Ieturējuši nelielu kafijas pauzi, gājām pievienoties garajai cilvēku rindai, kur iespējams doties nelielā pārbraucienā pāri “Kozjak” ezeram.

Aptuveni 20 minūšu ilgā rindas gaidīšana mums pagāja visai ātri, jo īstenībā tur pat krastā varēja (turpināt) vērot neticami caurspīdīgo ūdeni, bet tad ātri vien bijām nokļuvuši uz klāja.

Mierīgais pārbrauciens bija izcils brīdis, lai nedaudz atpūstos, atvilktu elpu un iespēja izbaudīt apkārtējo dabu no cita skatpunkta. Pa ceļam tālumā varēja pamanīt dažus nelielus ūdenskritumus, bet mūs tikmēr atkal apbūra pārsteidzošie ezera toņi.

Kad brauciens bija galā, bijām nokļuvuši augšējo “Gornja” ezeru daļā, kur izrādās maršruts turpinājās ar vēl lielāko daudzveidību — vairāk ūdens kaskāžu, klusāki laipu celiņi un sajūta, ka esi nedaudz tālāk no galvenajām tūristu plūsmām. Daba tur šķita neskartāka un mierīgāka nekā pirmajā pārgajienā daļā.

Nedaudz tālāk sasniedzām varenos Veliki Prštavac un Galovački Buk — divus no iespaidīgākajiem ūdenskritumiem šajā maršruta daļā. Ūdens spēks, kas krīt pāri klinšu malām tur jau bija krietni lielāks un tas radīja skaļu dunoņu un smalku ūdens “segu” gaisā.

Turpat pārgājiena laikā vienā brīdī apstājāmies pie kāda koka, lai vienkārši uz mirkli atvilktu elpu. Taču pavisam negaidīti bijām uzdūrušies īstam dārgumam — perfekta spoguļattēla vietai, kur ezera virsma bija tik mierīga, ka apkārtējie koki un debesis tajā atspoguļojās kā gleznā.

Noslēgumā sekoja brauciens ar parka autobusu, kas ļauj atgriezties sākumpunktā, kur tālāk ejot varēja vienlaikus vēlreiz izbaudīt ainavas no augšas, kas šoreiz jau bija pavisam citās nokrāsās (atšķirībā no rīta).

Neliels video atskats

Ja patīk arī skatīties par mūsu galamērķiem video formātā, tad nepalaidiet garām Elīnas atskatu par šo ceļojumu. Tur atradīsiet gan burvīgās ainavas, gan to, ko grūtāk iekļaut šeit rakstiskā formā.👇

Biežāk uzdotie jautājumi