Ceļojuma laikā uz Malaizijas daļu Borneo salā mums bija patiess prieks paviesoties vairākas dienas Sepilok mazajā ciematā. Īstenībā to pat būtu grūti nosaukt par ciematu, jo tā drīzāk ir vienkārši populāra pieturvieta starp ceļotājiem, kuri vēlas apmeklēt dzīvnieku aizsardzības centrus.
Kā nokļūt uz Sepilok?
Sepiloka atrodas aptuveni 25 kilometrus uz ziemeļiem no Sandakan, kas ir viena no galvenajām pilsētām, kuru viegli sasniegt ar lidojumu no citām Malaizijas daļām. Precīzāku informāciju varēsiet atrast mūsu izveidotajā Borneo salas praktiskajā ceļvedī.
Uzreiz jābrīdina, ka Sepilok ir pavisam ierobežots klāsts ar naktsmītnēm, kā arī veikalu praktiski nav un visā apkārtnē ir tikai dažas vietas, kur iespējams paēst. Bet visām esošajām naktsmītnēm ir pieejama sava virtuve, tāpēc visdrīzāk jums nāksies turpat uz vietas arī ēst (jo nebūs gandrīz vai citas izvēles).
Kad būsiet sasnieguši Sandakan lidostu, tad būs viegli pārvietoties ar Grab aplikācijas taksometriem un nebūs problēmu arī nokļūt uz Sepilok apkārtni.
Kur izvēlēties palikt?
Mēs izvēlējāmies palikt Sepilok Jungle Resort un kopumā bijām diezgan apmierināti.
Teritorija pārsteidza ar savu lielo platību, jo aptuveni 50 istabas ir sadalītas dažādās daļās, kas savstarpēji savienotas ar koka tiltiņiem.
Īpaši izcila bija lokācija, jo orangutanu rehabilitācijas centru un sauleslāču aizsardzības centru mēs sasniedzām nelielas pastaigas laikā. Savukārt īsa brauciena attālumā (ar taksi) atradās lietusmežu zinātnes centrs un visbeidzot no Sepilokas devāmies arī uz neparasto Labukas līča gardegunpērtiķu rezervātu.
Istabu kvalitāte un ēdināšana ir visai vienkārša un, ja meklējat izsmalcinātu pieredzi, tad šī noteikti nebūs īstā vieta, jo jāņem protams vērā, ka viss atrodas tieši džungļu sirdī. Apkārt bieži sastopami ir makaku mērkaķi, mazākas un lielākas ķirzakas vai vardes, kā arī fonā vienmēr var sadzirdēt dažādu putnu un kukaiņu skaņas. Bet tieši tur jau slēpjas šīs vietas šarms, jo būsiet ciešā saiknē ar dabu un tas bija tieši tas, ko mēs meklējām Malaizijas ceļojuma laikā.
Ko vērts apskatīt?
Ja vēlaties iedziļināties orangutanu, sauleslāču, gardegunpērtiķu dzīvēs, kā arī izpētīt lietusmežu garās pastaigu takas, tad Sepilok apkārtne būs izcils pieturpunkts pirms došanās piedzīvojumos uz Kinabatangan upi.
Orangutanu rehabilitācijas centrs
Orangutanu rehabilitācijas centrs noteikti ir drošākais veids, kā redzēt šos brīnišķīgos un retos dzīvniekus, jo izvēloties piemēram pārgājienu džungļos, iespēja sastapt kaut vienu eksemplāru ir patiesi niecīga.
Arī orangutanu rehabilitācijas centrā nav garantijas, ka varēsiet pamanīt šos varenos dzīvniekus, jo tie brīvi klejo apkārt. Un tomēr, pateicoties barošanas platformām tie galvenokārt kautrīgi pietuvojās uz neilgu laika posmu (katru dienu plkst. 10:00 un 15:00).
Mēs izvēlējāmies rīta barošanas laiku un kopumā redzējām nedaudz zem 10 orangutaniem aptuveni pusstundas laikā. Izsalkušie bija ieradušies uz speciālās platformas un kautrīgi ieturēja maltīti. Bet citi tikmēr tālumā meistarīgi locījās pa koku zariem.
Sauleslāču aizsardzības centrs
Tieši blakus orangutanu rehabilitācijas centram atrodas arī Sauleslāču aizsardzības centrs, kurā var apskatīt mazākos lāčus pasaulē. Reizēm var paveikties redzēt tikai pa kādam eksemplāram, jo tie mēdz slēpties vai atrodas darbinieku aprūpē. Centrs tika izveidots, lai glābtu sauleslāču mazuļus, kurus bieži medī malumednieki.
Turpat parka teritorijā bieži vien sastopami arī lieli bari ar makaku mērkaķiem, bet godīgi sakot mēs tos bijām redzējuši jau neskaitāmas reizes citviet Malaizijā, kā arī ceļojumā uz Bali, tāpēc mums tie vairs nešķita tik ļoti interesanti.
Lietusmežu zinātnes centrs
Lietusmežu zinātnes centrs Sepilokā bieži paliek ēnā, jo iespēja pamanīt lielus dzīvniekus tur ir daudz mazāka nekā citviet un tomēr tas ir apmeklēšanas vērts.
Lielā apkārtnē piedāvā garas pārgājienu takas virs koku galotnēm, kur var novērot daudzas pērtiķu, putnu un pat dažu rāpuļu sugas. Centru ieskauj arī virkne džungļu taku, kuras varat izpētīt patstāvīgi, lai iegremdētos džungļu atmosfērā vēl vairāk.
Vakara stundās papildus tiek rīkotas arī ekskursijas gida pavadībā, kur iespējams apskatīt dažādus rāpuļus un dzīvniekus, kurus pašiem būtu pavisam grūti pamanīt.
Labukas līča gardegunpērtiķu rezervāts
Dīvainā paskata pērtiķi ir vieni no Borneo salas slavenākajiem dzīvniekiem un vērts atcerēties, ka šī ir vienīgā vieta uz visas pasaules, kur šie neparastie dzīvnieki dzīvo. Iespēja tos pamanīt savvaļā ir diezgan liela, taču, ja vēlaties būt pārliecināti tos redzēt tuvāk un detalizētāk, tad noteikti būs vērts apmeklēt šo rezervātu.
Gardegunpērtiķu atšķirīgā iezīme ir to lielais, nokarenais deguns, kas ir īpaši izteikts pieaugušiem tēviņiem un vecumdienās tas var sasniegt pat septiņpadsmit centimetrus. Precīzi nav zināma lielā deguna funkcija, bet daži apgalvo, ka tas kalpo seksuālos nolūkos, lai pievilinātu sieviešu kārtas pārstāves. Kamēr citi mēdz teikt, ka tas ir siltuma izkliedēšanas mehānisms.
Lielāko daļu gardegunpērtiķu var redzēt barošanas laikos, kas notiek katru dienu uz divām platformām. A platformā barošanas laiks ir plkst. 9:30 un 14:30, savukārt B platformā tas norisinās plkst. 11:30 un 16:30.
Mēs izvēlējāmies pēcpusdienu, vispirms apmeklējot A platformu, kur sastapāmies pirmo reizi ar šiem neparastajiem dzīvniekiem. Pārsteidzoši šķita fakts, kādas skaņas tie samērā bieži raida viens otra virzienā. Izrādās, ka tādi gari “ēēē” vaidi ir veids kā gardegunpērtiķi savstarpēji komunicē.
Nedaudz vēlāk jau devāmies tālāk arī uz B platformu. Vispirms mūs sagaidīja tikai daži mazi gardegunpērtiķi tālumā un neliela sajūta par to, ka iespējams nemaz nebija vajadzība braukt uz abām platformām. Un tomēr šī noteikti nebija kļūda, jo īsi pēc tam ieradās vairāki bari ar jaunākiem un vecākiem gardegunpērtiķiem. Turklāt mēs atklājām, ka tiem šeit var pienākt klāt burtiski dažu metru attālumā.
Kādas 30 minūtes vēlāk veiksme mums pasmaidīja, jo uz barošanas platformām ieradās arī ļoti kautrīgie un reti sastopamie sudrabainie languri, kas bailīgi skaidrīja apkārt krietni lielākajiem gardegunpērtiķiem.
Visbeidzot šeit saskārāmies pirmo reizi ar vienu no daudzajiem tropiskajiem putniem, kas sastopami Borneo salā. Tā gan laikam nebija sakritība, jo rezervāta darbinieki bija izlikuši barību un tādēļ uz koku zariem atlidoja vairāki melnie degunragputni.
Svarīgi iegaumēt, ka uz šo apskates vietu būs ļoti grūti vai pat neiespējami atrast kādu taksistu, kas būtu gatavs jums braukt pakaļ pēc rezervāta apmeklējuma. Tieši tādēļ, stingri ieteicams jau laicīgi atrast taksometru abiem virznieniem un norunāt arī gaidīšanas laiku.
Mēs izvēlējāmies nolīgt vietējo taksistu Syafiq, pēc nejaušas sarunas par gardeguņiem atpakaļ ceļā no lietusmežu zinātnes centra. Apmainījāmies ar kontaktiem un dažas stundas vēlāk vienojāmies par nākāmās dienas pusdienas izbraucienu ar vairāku stundu gaidīšanas laiku. Ja jums nepieciešams šī taksista kontakts, tad jautājiet mums komentārā. 😉
Neliels video atskats
Ja patīk arī skatīties par mūsu galamērķiem video formātā, tad nepalaidiet garām Elīnas atskatu par šo piedzīvojumu. Tur atradīsiet gan burvīgās ainavas, gan to, ko grūtāk iekļaut šeit rakstiskā formā.👇
