Plašā teritorija, kas atrodas ap Kinabatangan upi Sabah reģiona austrumos ir slavena īpaša iemesla dēļ, jo tur atrodas viena no augstākajām savvaļas dzīvnieku un bioloģiskās daudzveidības koncentrācijām visā Borneo salā.
Tumši brūnās nokrāsas upe Malaizijas Borneo ziemeļu reģionā ir 560 kilometrus garš ūdensceļš, kas pirms ietekas Sulu jūrā plūst cauri dažādām lietus mežu teritorijām, kurās mīt daudzi savvaļas dzīvnieki.
Kādēļ vērts doties uz Kinabatangan upi?
Malaizijas lielāko līdzenumu raksturo aizauguši purvi un dziļas mangroves, kā arī milzīgi koki, kas karājas virs ūdens kā liels aizkars dzīvnieku pasaulei. Kinabatangan upes rezervāts ir labākā vieta, kur apbrīnot savvaļas dzīvniekus to dabiskajā vidē.
Kārtīgi piemiedzot acis, starp krūmājiem varēsiet pamanīt makaku mērkaķus, paviānus, orangutanus, gibonus, gardegunpērtiķus, varānus, gārņus, degunragputnus un daudz citu putnu sugu. Īsi sakot, daudz iespēju, lai satiktos aci pret aci, ar savvaļas varoņiem un pieredze, ko atcerēties vēl ilgi pēc ceļojuma!
Upes krastos iespējams apmesties kādā no ekokūrortiem, kas piedāvā uzturēšanos džungļos un upes safari ekskursiju paketes. Trīs dienas Kinabatanganas upes apkārtnē bez šaubām ir neaizmirstama Borneo salas pieredze un daudziem ceļotājiem spilgtākais notikums Malaizijas ceļojumu laikā.
Kur apmesties un kā tur nokļūt?
Mēs nolēmām dod priekšroku vienkāršākam un maciņam draudzīgākam variantam, jo izvēlējāmies Sukau Riverside Homestay. Tas ir vietējās ģimenes viesu nams, kur pieejami arī vienas, divu vai trīs dienu piedāvājumi ar iekļautu istabu, ēdināšanu un laivu ekskursijām.
Svarīgi iegaumēt, ka tā ir patiesi izolēta Borneo salas daļa, kur pastāv tikai mazi ciemati vai pavisam nelielas pilsētiņas, tādēļ nav pieejams nekāda veida publiskais transports vai taksometri.
Tieši tāpēc īpaši svarīgi ir laicīgi noorganizēt pārvietošanos un vislabāk to būs iespējams izdarīt sazinoties ar savu izvēlēto naktsmītni Kinabatangan upes krastos. Parasti nevajadzētu būt problemātiski sarunāt transportu no Sandakan pilsētas vai arī Sepilok apkārtnes, bet par papildus samaksu var ceļot arī no tālākām Borneo salas daļām.
Ko iespējams redzēt?
Ne tikai Āfrikas savannām ir savs Lielais Piecinieks, jo arī Borneo salā būs noteikti vērts mēģināt pamanīt piecus galvenos dzīvniekus. Protams, dzīvniekus ne vienmēr sanāks redzēt pietiekami tuvu un bieži vien būs praktiski neiespējami iemūžināt spilgtās emocijas savās fotogrāfijās vai video. Jā, jo tā taču tomēr ir patiesā savvaļa bez jebkādām garantijām…bet tieši tas, padaro šo pieredzi par īpašu!
Šaurā un blīvā džungļu joslā gar upes krastiem sadzīvo visi Borneo lielā piecinieka (Big Five) dzīvnieki.
Tieši tur būs vislielākā iespēja redzēt Borneo pigmeju ziloņus, orangutanus, gardegunpērtiķus, Malajas degunragputnus un sālsūdens krokodilus.
Lielākā daļa naktsmītņu piedāvā dažādas ekskursiju paketes tiem, kas uzturas vienu vai divas naktis, taču ir iespējams izvēlēties arī individuālus papildus pārgājienus džungļos (pa dienu un naktī).
Braucieni notiek ar mazām motorlaivām, kuras vada pieredzējuši laivinieki, kas vienlaicīgi darbojas arī kā gidi, skaidrojot par upes dzīvi un meklējot dzīvniekus. Protams, jo vairāk pieredzējis gids, jo vairāk dzīvnieku redzēsiet, lai gan, vienmēr būs nepieciešama arī veiksmes deva.
Mēs vispirms devāmies uz saulrieta laivu ekskursiju pirmajā pēcpusdienā pēc ierašanās. Tā ir vispopulārākā izvēle, jo tieši tad var redzēt visvairāk dzīvnieku. Nākamo dienu savukārt uzsākām ar laivu ekskursiju rītausmā, kas ved pa citu maršrutu gar upi un piedāvā iespēju redzēt džungļu apkārtni pavisam citā apgaismojumā.
Otrās dienas laikā mums diemžēl valdīja stipras lietus gāzes un tādēļ atcēlām iepriekš rezervēto pārgājienu džungļos, kas bija paredzēta uzreiz pēc pusdienām. Laika apstākļi nedaudz uzlabojās un turpinājām dienu ar laivu izbraucienu pēcpusdienā.
Diemžēl mums ne pārāk paveicās, jo īsi pēc izbraukšanas atsākās stiprs lietus un tas nerimās gandrīz visu 2 stundu garumā. Pārbraukuši pilnīgi slapji tumsas melnumā, nolēmām, ka neesam gatavi doties arī nakts izbraucienā. Žēl protams, ka tā, bet ar to jārēķinās, ka laiks ir ļoti neparedzams šajos biezajos lietus mežos.
Pirmās dienas saulrieta laivu brauciens
Brauciens ar laivu pa Kinabatanganas upi ir patiesi aizraujoša pieredze. Upes gultne ir ļoti plata, ūdens ir izteikti tumšos brūnās krāsas toņos. Ir arī vairākas šaurākas straumes, kas atzarojas no galvenās upes gultnes un ved uz lietus mežu.
Mazākās laivas gandrīz vai pazūd džungļos, jo lielākie koki izvirzās ūdens augšpusē. Reizēm laivinieki izslēdz dzinējus, un pilnīgā klusumā var dzirdēt meža skaņas. Nesaprotams čaukstoņas, attālus kliedzienus, vieglu vēsmu virs ūdens. Smaržas un skaņas iesaista visas jūsu maņas.
Bet brīžos, kad nokļūsiet šaurākajās straumēs, vistuvāk veģetācijai, tieši tur būs vislielākā iespēja pamanīt dzīvniekus. Saulriets ir labākais laiks, lai redzētu pēc iespējas vairāk, jo gaisma strauji izzūd un lielais mitruma izraisītais karstums samazinās, līdz ar to, daudzi no dzīvniekiem sāk kustēties. Paņemiet līdzi binokli, lai labāk pamanītu tālumā esošos dzīvniekus vai arī pajautājiet to savam laiviniekam.
Pirmā ekskursija aizsākās aktīvi, jo īsi pēc izbraukšanas mums izdevās pamanīt vairākus krokodilus, kamēr turpat starp kokiem rotaļājās daudz makaku mērkaķu. Bet nedaudz vēlāk koku galotnēs pamanījām vairākus melnos degunragputnus.
Braucot tālāk mūsu laivinieks piestāja kādā vietā, kur mēs pat nevarējām sākotnēji saprast, uz ko tieši ir jāskatās. Izrādās, ka turpat, dažu metru attālumā no laivas staigāja teju divus metrus garš varāns.
Tad nedaudz ilgāks laika posms bija mierīgāks, bet ne bez iemesla, jo mūsu laivinieks pacietīgi un ilgi centās, ko atrast. Mēs vēl nebijām sapratuši iemeslu, bet viņa pūles nebija veltīgas.
Visu dzīvnieku karalis šajos lietus mežos ir orangutans, bet diemžēl, spēcīgais un varenais primāts savvaļā dzīvo vairs tikai divās pasaules vietās — Borneo un Sumatrā (lielākā Indonēzijas sala). Tie ir četras reizes spēcīgāki par cilvēku un to vairs diemžēl nav palicis pārāk daudz, tāpēc tā ir aizsargājama savvaļas dzīvnieku suga.
Protams nesanāca orangutanu ģimeni redzēt tik tuvu kā pieredzējām Sepilokā, bet gana tuvu, lai apbrīnotu lielo dzīvnieku meistarīgās kustības starp koku galotnēm.
Pārsteigumi turpinājās, jo uzreiz pēc tam, beidzot pirmo reizi ieraudzījam arī krāšņo Malajas degunragputnu, kas bez jebkādām šaubām ir pamatoti izpelnījies Malaizijas nacionālā putna titulu.
Otrās dienas rītausmas laivu brauciens
Jauna diena ir klāt un mēs ceļamies ap pieciem. Kādēļ tik agri? Jo sešos jau jābūt gataviem uz izbraukšanu. Šoreiz esam divi vien laivā un debesis šķiet, ka vēlas mūs iepriecināt ar maģisku gaismas paklāju, kas silti apstaro blīvo koku veģetāciju gar krastiem un izveido plānu miglas segu virs upes.
No rītiem ir labākais laiks, lai vērotu tieši putnus. Starp augstajiem koku zariem planē daudzas sugas, savukārt upes tuvumā var pamanīt dažus mazus baltos gārņus, kā arī retus krāsainos putnus. Arī pērtiķi no rīta netrūkst, jo mežā mīt daudzas makaku ģimenes, kā arī čūskas mostas un liek sevi pamanīt.
Šajā laivu izbraucienā mēs apmeklējam citu upes posmu, kas bija aizaudzis ar augu sugu, kas ar pārklāts ar maziem purpursarkaniem ziediem un ūdensrozēm līdzīgām lapām. Mūsu gids paskaidroja, ka šis augs nosmacē upi, tik ļoti to pārklājot, ka tas kavē ūdens plūsmu. Vietējie iedzīvotāji cenšas to attīrīt, cik vien bieži iespējams, taču veģetācijas augšana ir tik strauja, ka cilvēka iejaukšanās maz palīdz.
Īsi pirms ekskursijas beigām mūsu laiviniekam izdodas mums parādīt tālumā esešos gardegunpērtiķus. Tie ir visai jauni un kautrīgi, bet kādu laiku piestājam krastā, lai vērotu to sadzīvi. Tie lēkā no viena zara uz otru, pavisam strauji, un šķiet, ka pat pilnībā neplānoti.
Otrās dienas pārgājiens un saulrieta laivu brauciens
Otrās dienas laikā mums diemžēl valdīja stipras lietus gāzes un tādēļ atcēlām iepriekš rezervēto pārgājienu džungļos, kas bija paredzēts uzreiz pēc pusdienām. Laika apstākļi nedaudz uzlabojās un turpinājām dienu ar laivu izbraucienu pēcpusdienā.
Diemžēl mums ne pārāk paveicās, jo īsi pēc izbraukšanas atsākās ļoti stiprs lietus un tas nerimās gandrīz visas ekskursijas garumā (2 stundas). Šoreiz ar mums laivā bija pievienojušās arī vairākas spāņu meitenes. Neskatoties uz stipro lietu, izbrauciens turpinājās un atkal sanāca redzēt pa kādam krokodilam, vēl vienu Malajas degunragputnu, kā arī krienti pieaugušākus gardegunpērtiķus.
Vai bijām redzējuši visus Borneo lielā piecinieka dzīvniekus? Gandrīz, jo viens tomēr vēl nebija manīts nemaz šo divu dienu laikā. Un mūsu gids bija manāmi satraukts, cenšoties to atrast tieši mūsu dēļ (jo nākamajā rītā mums bija paredzēts doties prom). Laiva braukāja šurp turp vairākas reizes, stājās, gaidīja un atkal viss no jauna…un tā vairāk kā stundu. Lietus turpināja līt bez apstājas un, kad iestājās pilnīga tumsa, mūsu laivinieks manāmi vīlies nolēma doties atpakaļ uz naktsmītni.
Burtiski pāris minūtes pirms atgriešanās pēkšņi mēs ūdenī pamanījām, ko patiesi lielu. Tas bija Borneo pigmeju zilonis! Pilnīgā tumsā un ar ekstrēmu lietus daudzumu, mums diemžēl nebija iespējas to iemūžināt, jo spoguļkameru neriskējām izmantot, kā arī telefons kļuva slapšs tik ļoti ātri, ka pat vairs nespēja reaģēt, kad mēģīnājām fotogrāfēt.
Pārbraukuši atpakaļ pilnīgi slapji, nolēmām, ka neesam gatavi doties arī nakts izbraucienā, jo turpināja gāzt kā ar spaiņiem! Žēl protams, ka tā, bet ar to jārēķinās, ka laiks ir ļoti neparedzams šajos biezajos lietus mežos.
Neliels video atskats
Ja patīk arī skatīties par mūsu galamērķiem video formātā, tad nepalaidiet garām Elīnas atskatu par šo piedzīvojumu. Tur atradīsiet gan burvīgās ainavas, gan to, ko grūtāk iekļaut šeit rakstiskā formā.👇
