Labākās Lanzarotes apskates vietas

Ja jums patīk mežonīga daba un plānojat doties uz Kanāriju salām, tad noteikti noderēs uzzināt ieteikumus par to, kādas ir labākās Lanzarotes apskates vietas! Gluži kā esot Madeirā, mēs izvēlējāmies nomāt auto, lai spētu sasniegt pēc iespējas vairāk apskates vērtu vietu un izmantot savu laiku maksimāli efektīvi!

Satura rādītājs

Lanzarote kļuvusi slavena ar savu unikālo un aizraujošo dabu, kurai rakstūrīgi neskaitāmi vulkāni, zelta nokrāsas smilšu pludmales, neparastu formu klinšu veidojumi un protams tirkīzilais ūdens. Vienā brīdī jums liksies, ka esiet nokļuvuši uz citas planētas, jo intensīvās melnās krāsas vulkānu ainavas ar lavas izveidoto reljefu un klinšu veidojumiem jums parādīs salas vulkānisko vēsturi. Bet ātri vien krāsu kontrasti sajauksies, jo Lanzarotes sala jums parādīs savu daudzveidīgo dabu.

Kad labāk doties uz Lanzaroti?

Vulkāniskās izcelsmes sala atrodas uz dienvidiem no Marokas un pateicoties labvēlīgās atrašanās vietas dēļ, mēs uzskatām, ka tā ir izcila vieta kurp doties tieši ziemas mēnešos (mēs bijām janvārī).

Patīkami siltais klimats (vidēji 20-25 grādi) tur valda visa gada garumā un tas būs lielisks galamērķis, lai aizmuktu no bargās ziemas. 🙂 Vasaras sezonā savukārt ir tikai par dažiem grādiem vairāk, bet vējš ir krietni vājāks un retāks.

Jāiegaumē, ka spēcīgs vējš (it īpaši ziemas mēnešos) mēdz būt visai bieža pārādība, tāpēc svarīgi to atcerēties, kad mājās būs jāizvēlas kādu apģērbu ņemt līdzi. Lai gan labākie laikapstākļi noteikti būs vasaras mēnešos, nesezonā tomēr Lanzarotē būs krietni draudzīgākas cenas naktsmītnēm un reti sanāks saskarties ar cilvēku pūļiem.

Kā pārvietoties?

Labākais veids, kā apceļot Lanzarotes salu noteikti ir pārvietojoties ar automašīnu. Ceļi gandrīz vai visur mūsu maršruta ietvaros bija ideālā stāvoklī (izņemot pāris retus gadījumus) un tādējādi ar auto jums nebūs problēmu doties no ziemeļiem uz dienvidiem (vai otrādi), lai sasniegtu visas zemāk aprakstītās apskates vietas. Ja meklējat uzticamu un ekonomisku auto nomu, tad varam noteikti ieteikt CICAR.

Tiem, kas dod priekšroku ceļošanai ar sabiedrisko transportu, jāsaka, ka pamanījām autobusus starp salas svarīgākajām pilsētām/ciemiem, taču Lanzarotes burvība slēpjas lielākoties skaistajā dabā, kura ne vienmēr būs sasniedzama bez auto.

Kurā salas daļā labāk apmesties?

Lai arī Lanzarotes sala nav pārāk liela, mēs tomēr iesakām izvēlēties vairākas naktsmītnes dažādās salas daļās, lai būtu mazāk laika jāvelta braukšanai un vairāk laika atliktu apskates vietām.

Mēs pirmo dienu ielidojām agri no rīta Lanzarotes lidostā un devāmies nelielā galvaspilsētas Arrecife izpētē. Bet nākamās 3 dienas bijām apmetušies Yaiza mazpilsētā un tā izrādījās visai laba izvēle, lai pievērstos salas dienvidu daļai. Savukārt salas ziemeļus izbraukājām no mūsu naktsmītnes Órzola ciematā, kas mums likās nedaudz par vienmuļu un pārāk izolētu no visa, tāpēc iesakām labāk apmesties piemēram Haría.

Ko apskatīt Lanzarotē?

Lanzarotes salai piemīt unikālas ainavas un to mēdz dēvēt arī par 1000 vulkānu salu. Lai gan vulkānu uz salas tik daudz noteikti nav, to tomēr netrūkst un nav pat īsti skaidri zināms to precīzais skaits.

Veģetācija ir pārsteidzoši daudzveidīga, jo vietām šķiet, ka vulkāni aiz sevis atstājuši tikai postījumus un pat neticas, ka jebkāda veida dzīvas radības varētu pastāvēt tik nedraudzīgā vidē. Taču augi pielāgojas arī neparastiem apstākļiem, jo piemēram kaktusi un palmas noteikti nebūt nav retums uz salas.

“Timanfaya” nacionālais parks

“Timanfaya” nacionālais parks ir viens no izcilākajiem apskates objektiem, kur varēsiet apbrīnot neiskaitāmus vulkānu krāterus un lavas izveidotās dabas ainavas.

Neskaitāmi daudzie vulkāna izvirdumi ir izveidojuši Lanzarotes vēsturi, ietekmējot salas ģeogrāfiju, morfoloģiju un attīstību. Tāpēc iesakām noteikti nepalaist garām “Timanfaya” nacionālā parka apmeklējumu, lai pilnībā izprastu šo unikālo salu. Lielā teritorija aizņem aptuveni 50 km² platību un to raksturo bezgalīgi melno lavas iežu plašumi, kas reizēm liek justies kā nokļuvušiem uz svešas planētas.

Lai gan parkā atrodas vismaz 25 vulkāni, patreiz ir ļoti zema iespējamība, ka varētu notikt jauni vulkāna izvirdumi. Laika posmā no 1730. līdz 1736. gadam notika iespaidīgākie vulkānu izvirdumi un visaktīvākais periods neticami pārvērta Lanzarotes ģeoloģiju un izskatu.

Retos gadījumos zemes dzīlēs joprojām reizēm tiek reģistrētas vulkāniskas izcelsmes aktivitātes un dabas spēks par sevi neaizmirst atgādināt. Diemžēl apkārt esošo teritoriju padziļināti apskatīt drīkst tikai izmantojot ekskursijas gidu pavadībā (šeit lokācija kartē, kur atrodas apmeklētaju centrs).

Pretējā gadījumā variet sekot mūsu piemēram un lēnā braucienā mērot garo LZ-67 ceļu, kurš bieži vien tiek saukts arī par “Bezgalīgo ceļu”. Ja paveiksies kā mums, tad rīta pusē tur nebūs gandrīz nevienas citas auto. Tādā gadījumā iesakām braukt lēni un baudīt neticamās ainavas.

“Los Volcanes” dabas parks

Lai gan esot uz vietas nebūs to tik viegli varbūt saprast, bet izrādās, ka vulkāniskā teritorija tomēr iedalās vairākās daļās un papildus “Timanfaya” nacionālajam parkam, tur pat klāt atrodas arī “Los Volcanes” dabas parks, kas būs ideāla vieta pārgājienu cienītājiem.

Mēs īpaši iesakām izvēlēties vienīgo pārgājienu uz visas salas, kurš ļaus jums apbrīnot Lanzarotes lielāko vulkāna krāteri “Caldera Blanca“. Te būs daži padomi pirms došanās uz šo pārgājienu:

• Ja mērojiet šo pārgājienu vasaras sezonā, tad noteikti sākiet agri no rīta. Taka nav fiziski sarežģīta, taču nevienā brīdī jums nebūs nekādas ēnas no spēcīgās saules un tas jūs tikai lieki apgrūtinās.
• Neaizmirstiet cepuri, jo tā noderēs pret specīgo sauli kārstajās dienās vai pret vēju nesezonā.
• Protams noteikti būs vajadzīgi labi pārgājienu apavi, jo gandrīz visur pārgājienu taka ir ar akmeņainu segumu un lieki piebilst, ka neatbilstoši apavi jūs kārtīgi apgrūtinās un pat izraisīs bīstamas situācijas.
• Visbeidzot noteikti vajadzētu paņemt līdzi pietiekami daudz uzkodu un dzērienu (jo pa ceļam nebūs pilnībā nekādu opciju, kur iegādāties).

Lai uzsāktu pārgājienu vispirms jums nāksies braukt “Mancha Blanca” ciemata virzienā un tad pa nelielu zemes ceļu sasniegt pārgājiena autostāvvietu (skatīt precīzu punktu kartē).

No turienes sākas aptuveni 8 kilometru garais maršruts. Sākotnēji tas ved cauri lavas akmeņu plašumiem, kas radās pirms aptuveni 300 gadiem vulkānu izvirdumu rezultātā un tad apmēram 20 minūšu laikā jūs nonāksiet līdz mazajam “Montaña Caldereta” krāterim.

Tad ceļš sadalās un izvēlieties zemāk esošo taku, turpiniet taisni kādas 10-20 minūtes līdz kamēr sasniegsiet taciņu, kura ved strauji uz augšu gar vulkāna grēdu pa diagonāli līdz pat lielākā krātera virsotnei.

Augšpusē lielākā daļa cilvēku izvēlas apiet apkārt visam krātērim un uzskatām, ka tas ir to vērts, lai gūtu plašāku ieskatu no apkārtējām ainavām. Lai gan, tas nav pārāk grūti vai bīstami, tomēr esiet uzmanīgi no šaurākajiem punktiem, jo vietām akmeņi ir patiešām asi un reizēm stiprais vējš spēj kārtīgi patraucēt līdzsvaru.

Savukārt “Caldera de Los Cuervos“ iesakām tiem, kas meklē vieglāku pārgājienu alternatīvu uz mazāka izmēra vulkāna krāteri.

Gandrīz pamestais “Tenesar” ciems

Pavisam mazais “Tenesar” ciemats atrodas starp neauglīgiem vulkāniskajiem iežiem Lanzarotes ziemeļrietumu krastā. Tuvojoties ciematam būs grūti nepamanīt, ka tur dominē tikai trīs krāsas – vulkānisko klinšu melnā, vietējo māju baltā un ūdens tumši zilā.

Ciemā palikušas tikai dažas mājas, kas pārdzīvojušas vulkāna izvirdumus un lielāko daļu laika ciems izskatās kā pamests, radot iespaidu, ka esiet gandrīz vai nokļuvuši kādas noslēpumainas filmas uzņemšanas vietā.

Vienīgais troksnis dzirdams tikai no lielajiem viļņiem, kas triecas pret akmeņainajām piekrastes klintīm. Un tas īstenībā nemaz neizbrīna, jo ciematā neviens vairs īsti nedzīvo un pāris māju saimnieki turp atgriežas tikai vasaras laikā vai uz brīvdienu makšķerēšanu.

Vīnogulāji vulkāniskajās smiltīs

Lanzarotes melnās zemes daļa ir pazīstama arī ar saviem unikālajiem vīna dārziem, kur vīnogulāji aug caurumos, ko aizsargā vulkāniskas izcelsmes smiltis. Iesakām piestāt pie “Bodega La Geria” vīna darītavas, kur būs iespēja gan uzzināt plašāk par ražošanas procesiem, gan nogaršot pašu vīnu.

“Los Ajache” dabas parka smilšu pludmales

Ņemot vērā faktu, ka Lanzarote ir vulkāniska sala, varētu arī sākotnēji rasties maldīga nojausma, ka lielākā daļa pludmales būs tikai ar melnajām smiltīm. Bet dienvidu krasts neliek vilties, jo tur atrodas dažas no skaistākajām un gleznainākajām salas pludmalēm.

Pludmales atrodas “Los Ajache” dabas parka aizsargājamas teritorijas ietvaros, kurai var piekļūt, samaksājot 3 eiro par transportlīdzekļa iebraukšanu. Ceļi tur lielākoties būs neasfaltēti, tādēļ jārēķinās ar lēnāku kustību.

Īpaši izceļas Playa Papagayo, kur starp augstām klinšu sienām ieskauta zelta nokrāsas smilšu pludmale. Slavenās pludmales apkārtnē atrodas arī vairākas kafejnīcas, kur varēsiet izbaudīt kādu maltīti vai dzērienu, taču tieši tā iemesla dēļ, tā ir arī visai iecinīta tūristu vieta un var saskarties ar palieliem cilvēku pūļiem.

Bet miera meklētājiem ir labas ziņas, jo tur pat tuvumā atrodas arī citas līdzīgas un retāk apmeklētas pludmales. Starp skaistākajām vietām noteikti jāpiemin Playa del Pozo, Playa Memos un mūsu favorītu Playa de la Cera.

Ja jums īpaši saista pludmales (atšķirībā no mums) un mierīgā atpūta saulē, tad principā viss dienvidu krasts būs kā reiz piemērots, lai tur pavadītu savas brīvdienas. Starp populārākajām vietām noteikti ierindojas “Playa Blanca“ apkārtne ar savām daudzajām pludmalēm, veikaliem, restorāniem un aktīvo naktsdzīvi.

Tiem, kas vēlas apvienot kūrortu atpūtu ar kādu aktīvāku pastaigu gar piekrasti, iesakām sasniegt netālu esošo “Castillo de San Marcial de Rubicón de Femés” aizsargtorni. Lai gan vizuāli vēsturiskā celtne nav pārāk interesanta, tomēr jāatzīst, ka torņa apkārtne piedāvā diezgan iespaidīgus skatus uz piekrastes klintīm un “Rubicón” laivu piestātni.

Mēs personīgi tieši to Lanzarotes daļu novērtējām vismazāk, jo mums vairāk saistīja neparastā salas daba un aktīvā atpūta, bet jaātzīst, ka mierīgo atpūtnieku pilsētā tomēr bija visgaršīgākā vakariņu vieta visa mūsu ceļojuma laikā.

Dienvidu piekrastes klinšu pārgājiens

Salas dienvidu pusē starp pludmales mīļu iecienīto “Puerto del Carmen” pilsētu un “Puerto Calero” ciemu atrodas neliels piekrastes klinšu pārgājienu maršruts, kurš piedāvā izcilas ainavas un neprasa lielu piepūli.

Kopējā maršruta ilgums parasti aizņem aptuveni stundu, lai gan iespējams gūt labu ieskatu arī aizbraucot tikai līdz stāvvietai, kas atrodas aptuveni pusceļā.

“Salinas de Janubio” sāls ieguves dīķi

Virzoties uz pretējo salas krastu nokļuvām pie neparasta līča ar “Salinas de Janubio” sāls ieguves dīķi, kas piedāvā īpaši iespaidīgu skatu saulrieta laikā, kad sāls līdzenumi pārvēršas lielās krāsu plātnēs.

Sāls ieguve aizsākās 1895. gadā un tolaik tā bija daudz bagātīgāka, tādēļ zvejnieki sāli bieži vien izmantoja, lai ilgstoši uzglabātu zivis.

Ilgu laiku, it īpaši iepriekšējā gadsimta 70. gados, sāls ieguve bija galvenais Lanzarotes salas ekonomikas avots, jo spēja ikgadu saražojot gandrīz 10 000 tonnu sāls. Mūsdienās tas vairs nav tik ekonomiski izdevīgī, taču tur vēl projām tiek iegūts sāls vietējo iedzīvotāju patēriņam.

Sāls ieguves dīķus iespējāms apmeklēt tikai gida pavadībā un ieejas biļetes iespējams iegādāties arī tiešsaistē (22€ pieaugušajiem), taču mēs izlēmām izlaist padziļinātu izpēti un baudīt panorāmu tikai no “Mirador Salinas de Janubio” skatu punkta.

“Charco de los Clicos” lagūna

Mūsu ceļojums turpinās uz nedaudz dīvaino un ļoti fotografēto “Charco de los Clicos”. Tā ir neliela lagūna, kas radusies pēc vulkāna izvirduma 1730. gadā un to ieskauj vulkānisku iežu klintis.

Jūras ūdens ir ieplūdis kādreizējā vulkāna krāterī un pateicoties vulkāniskajiem minerāliem, dažādām aļģēm un ūdens organismiem, šis ūdens ieguvis neparasto spilgti zaļo krāsu.

Lagūna papildus izceļas arī pateicoties melnās nokrāsas smiltīm un apkārtējo sarkanā granīta klinšu dēļ. Bez šaubām tā ir unikāla apskates vieta, ko iesakām apmeklēt ikvienam!

“Las Grietas” klinšu kanjons

“Las Grietas” klinšu kanjons izveidojies dabiskā veidā no blakus esošā “Montaña Blanca” vulkāna izvirduma. Labākais slēpjas tajā, ka šī vēl projām ir visai nepopulāra apskates vieta!

Sākotnēji varētu būt nedaudz grūti saprast, kur īsti jābrauc, taču viss ir pavisam vienkārši, jo atliks vien noparkot savu auto stāvvietā, kas atrodas pie San Bartolomé pilsētas sākuma izkārtnes (precīzu punktu skatīt kartē).

Mēs vispirms devāmies uz vecā “Montaña Blanca” vulkāna augšpusi, lai izbaudīto plašo panorāmu uz salu. Pa ceļam jau parādījās vairāki skaisti akmens veidojumi, bet pēc tam turpinājam maršrutu atgriežoties lejup līdz lielajām klinšu plaisām.

Skaistais klinšu kanjons atrodas aptuveni 400-600 metru augstumā un tur dažādās vietās izveidojušās 3 atškirīga izmēra plaisas. Tās noteikti nav vienādas, tādēļ uzskatām, ka tās vērts apmeklēt visas.

“Lagomar” villa (jeb muzejs)

Viens no Lanzarotes neiztrūkstošajiem apskates objektiem noteikti ir klintīs izveidotā “Lagomar” villa, kas celta pagājušā gadsimta 70. gados mazajā Nazaret ciematā. Neparastā celtne ir César Manrique radošuma izcilākais meistardarbs (un uz salas ir apskatāmi arī vairāki citi mākslinieka veikumi).

Šai iespaidīgajai mājai ir arī neparasta vēsture, jo tās pirmais īpašnieks bija ēģiptiešu aktieris Omārs Šarifs, kurš diemžēl pat nepaspēja ne reizi apmesties šajā greznajā celtnē, jo viņš īpašumu zaudēja bridža spēlē.

Mūsdienās ēka ir pārveidota par muzeju un ir apskatāma visā tās krāšņumā. Vairākos stāvos iespējams apskatīt ikdienišķas sadzīves telpas, bet citviet izvietotas dažādas skulptūras un izveidotas neparastas tuneļu ejas.

Visbeidzot klintīs veidotajā ēkā krāšņumu izstaro ziedu un kaktusu stūrīši, kas valdzinošā veidā izceļas pie spilgti zilā ūdens baseiniem. Vizīti iespējams papildināt arī izbaudot pa dzērienam kādā no divām kafejnīcām (kompleksa iekšpusē).

“Ciudad estratificada” – neparastie klinšu veidojumi

Viena no Lanzarotes salas neparastākajām apskates vietām noteikti ir “Ciudad estratificada” (jeb slāņu pilsēta spāņu valodā). Tā nav pārāk populāra apskates vieta un atrodas ceļa malā braucot uz Teguise ciemu.

Senie klinšu veidojumi radušies vulkāna izvirdumu rezultātā un agrāk tur atradās liels vulkānisko akmeņu karjers, ko izmantoja lauksaimniecībā un dārzkopībā.

Bet laika gaitā daba ir pārvērtusi klintis, piešķirot ainavai neparastu un pat brīžiem gandrīz baisu paskatu. Tuneļi, alas, arkas un dīvaini klinšu veidojumi piesaista ikviena uzmanību un lieliskas izdevības, kur uzņemt labas fotogrāfijas, it īpaši saulrietā, kad saules gaisma rada neparastas ēnu spēles.

“Teguise” vēsturiskais ciems

Starp skaistākajiem Lanzarotes ciematiem noteikti jāpiemin Teguise, kas senos laikos bija galvaspilsēta Kanāriju salu karalistē un tiek uzskatīta par vecāko spāņu apdzīvoto vietu visās Kanāriju salās.

Ciematu noteikti ir vērts apmeklēt patīkamās un mierīgās atmosfēras dēļ, kur starp šaurām ieliņām slēpjas vietējo amatnieku darbnīcas, suvenīru veikali un mazas kafejnīcas.

Elegantajā “Plaza de La Constitución” laukumā atrodas “Nuestra Señora de Guadalupe” baznīca. Svētdienu rītos turpat blakus esošajās ieliņās tiek rīkots “Mercadillo“ tirdziņš, kurā starp krāšņajiem stendiem un mākslinieku priekšnesumiem var atrast amatnieku darinājumus (piemēram kazas sieru vai kaktusu ievārījumu).

“Mara Mao” skulptūras ir vērts apmeklēt, ja jums patīk māksla, bet vienlaicīgi arī meklējat humoru ar radošumu. Tā ir neparasta vieta, ko mēs nejauši pamanījam ceļa malā nedaudz ārpus ciemata centra.

Bet pāris kilometru tālāk uz neliela pakalna apmeklējams arī “Castillo de Santa Bárbara” cietoknis, taču mūsu ceļojuma laikā tas bija slēgts, tādēļ nevaram komentēt par savu pieredzi.

“Playa de Famara” pludmale

Ierodoties pludmalē, jūsu uzmanību pa ceļam piesaistīs ļoti smalku smilšu kāpas (Dunas de Famara), kas bieži vien nokļūst arī uz brauktuves un traucē automašīnām iebraukt stāvvietā.

Ņemiet vērā, ka ir aizliegts staigāt pāri smilšu kāpām, jo tā ir aizsargāta teritorija un daļa no “Chinijo” nacionālā dabas rezervāta.

Savukārt pašā pludmalē diez vai jums izdosies peldēt, jo viļņi salas ziemeļu pusē ir skarbi un gandrīz vienmēr pūš stiprs vējš. Tieši tādēļ, “Playa de Famara” pludmale ir pasaulē pazīstama galvenokārt kā sērfotāju paradīze un pat, ja nekad neesiet mēģinājuši sērfot, variet izmēģināt, ko jaunu un doties pie kāda no pieredzes bagātajiem instruktoriem.

Ziemeļaustrumu piekraste – dabīgie baseini un klinšainās pludmales

Ziemeļaustrumu piekraste mūs pārsteidza ar savām skaistajām vulkāniskās izcelsmes veidotajām klinšu ainavām un priecēja, ka visur bija salīdzinoši mazāk tūristu (pretēji dienvidu piekrastei).

Taču jāatceras, ka mierīgā atmosfēra piesaista arī atšķirīgākus atpūtniekus, jo daudzas ziemeļaustrumu piekrastes pludmales ir populāras tieši starp nūdistiem.

Aptuveni 10 minūšu brauciena attālumā no kaktusu dārza (skatīt raksta turpinājumā) piestājām iespaidīgajā “Piscina Naturista Charco del Palo” dabīgo baseinu apkārtnē, taču ņemiet vērā, ka tā ir izteikta nūdistu peldvieta (ko mēs iepriekš nezinājām 😀 ).

Bet labā ziņa ir tāda, ka ir arī citas vietas, kurp mēs varējām doties, lai īstenotu vienu no mūsu ceļojuma vēlmēm, proti nopeldēties kaut reizi kādā no vulkāna lavas veidotajiem dabiskajiem baseiniem.

Sacīts, darīts! Devāmies uz ziemeļiem gar piekrasti un drīz vien sasniedzām “Piscinas Naturales de Punta Mujeres“ baseinus. Nelielie zvejnieku ciemati ir iecienīti, jo tur var atrast labus zivju restorānus, bet mēs tur devāmies tikai dabisko baseinu dēļ.

“Punta Mujeres” ciemats vispirms mūs sagaidīja ar skaisto “Casa Carmelina” māju un turpat blakus uzreiz atradās arī dabiskie baseini, kas tur rindā izveidojušies vairāki viens pēc otra.

Bet, ja veiksme nav galīgi jūsu pusē un okeāns ir pārāk nemierīgs, tad variet doties dažu kilometru attālumā uz “Arrieta” ciematu. Tur atrodas “La Garita” pludmale, kas būs piemērota peldvieta tajās dienās, kad dabiskie baseini ir bīstami un nepieejami.

“Jardín de Cactus” kaktusu dārzs

Starp lābākajām apskates vietām Lanzarotē, nevar noteikti palaist garām burvīgo “Jardín de Cactus” kaktusu dārzu. Aptuveni 5000 kvadrātmetru platībā atrodas vairāk nekā 4500 kaktusu šķirņu no visas pasaules!

Dārza malās izveidotas “terases” ar mazākajiem kaktusu paveidiem, bet lielākie augi atrodas teritorijas vidus daļā kopā ar dažādiem tiltiņiem, dīķiem un izcilām fotogrāfiju vietām.

Savukārt dārza augšpusē izvietotas senas 19. gadsimta vējdzirnavas, kurās kādreiz tika malti kukurūzas milti. Lai gan tajās iekšpušē nav nekas diži daudz, ko apskatīt, tā tomēr kalpo par izcilu panorāmas vietu.

Klusumu pārtrauc tikai putnu čivināšana no garāko kaktusu galotnēm. Vizītes noslēgumā iespējams arī iegādāties suvenīrus nelielā veikaliņā vai malkot kādu maltīti restorānā ar skatu (kas atrodas zem vējdzirnavām.

Ziemeļu kalnu daļa

Salas tālakajā ziemeļu pusē, aptuveni 500 metrus virs jūras līmeņa atrodas Lanzarotes slavenākais panorāmas punkts. Bez šaubām “Mirador del Rio” skatu punkts piedāvā aizraujošus skatus uz skaistajām piejūras klintīm un blakus esošo “La Graciosa” saliņu.

Mēs dienu bijām uzsākuši visai agri un slavenais skatu punkts vēl bija slēgts, taču tas nesagādāja nekādas problēmas, jo varējām pavisam lēnā tempā izbaudīt braucienu lejup gar klinšu piekrasti piestājot vispirms “Mirador Graciosa” skatu punktā, kas ir viena no retajām vietām ar pavisam nelielu nobrauktuves daļu. Bet kādas 10 minūtēs vēlāk bijām nokļuvuši jau pie “Mirador de Guinate” skatu platformas.

“Haria“ ciemats

Haria ciemats atrodas vietā, ko vietējie bieži dēvē par “tūkstoš palmu ieleju”, jo pateicoties savai atrašanās vietai starp kalniem, tur izveidojies mitrāks mikroklimats, tādējādi kļūstot par visas salas zaļāko zonu.

Daudzās palmas lielākoties ir no 17. gadsimta, kad tās iestādīja vietējie iedzīvotāji, lai atzīmētu katra bērna piedzimšanu ciematā. Starp zaļajiem plašumiem izceļas baltās mājas ar zaļajām durvīm, bet labāko panorāmu vislabāk apbrīnot no kalnos esošā “Valle de Malpaso” skatu punkta.

“Órzola” zvejnieku ciemats un ziemeļu pludmales

Órzola mazais zvejnieku ciemats atrodas Lanzarotes ziemeļu piekrastes tālākajā daļā un ir populāra pieturvieta ikvienam, kurš vēlas apmeklēt “La Graciosa” blakus esošo salu (no ostas kursē prāmji).

Taisnības labad jāatzīst, ka mums personīgi mazais ciems šķita pārāk izolēts no pārējās salas daļas, bet tā būs ideāla vieta tiem, kas vēlas izbaudīt pilnīgu miera un klusuma atpūtu. Taču tuvākajā apkārtnē atrodas vairākas patiesi skaistas pludmales, tādēļ nevarētu teikt, ka Lanzarotes salas ziemeļu pusē nebūtu nekā interesanta.

“Caletón Blanco“ īpaši izceļas pateicoties seno vulkānu izvirdumu radītajiem akmens veidojumiem (noteikti ieteicams valkāt atbilstošus apavus), kā arī ar savu neticami skaisto kristālisko un tirkīza nokrāsas ūdeni. Tādēļ neizbrīna fakts, ka reizēm turp ceļotāji dodas arī snorkelēt.

Papildus jāpiemin, ka tā būs viena no retajām vietām visā Lanzarotes salā, kur varēs nopeldēties arī dienās, kad ir patiešām lieli viļņi. Jo principā nedaudz patālāk no pašas pludmales ir izveidojies tāds kā “dabīgs” akmeņu mols, kurš aizsargā no lielās straumes.

“Playa de la Cantería“ ir viena no mežonīgākajām Lanzarotes salas pludmalēm, jo tā atrodas iespaidīgas klints pakājē, bet tiešais kalnu tuvums nozīmē ari to, ka gandrīz pusi dienas tur mēdz būt ēnā.

Augstie viļņi un spēcīgā straume padara to par izcilu vietu sērfotājiem, it īpaši ziemas mēnešos. Paisuma laikā pludmale var pilnībā izzust, savukārt bēguma laikā tā sniedzas līdz 50 metriem platumā.

Biežāk uzdotie jautājumi