Mazara del Vallo pilsēta atrodas Sicīlijas salas dienvidu daļā un vienlaikus atspoguļo gan Vidusjūras tipisko atmosfēru, gan tradīcijas un folkloru, kur sadzīvo un mijiedarbojas dažādas kultūras.
Pirmās cilvēku apmetnes aizsākās augšējā paleolīta laikmetā, un gadsimtu laikā pilsēta ir piedzīvojusi daudzas varas maiņas, sākot no feniķiešiem un bizantiešiem, kas sakāva barbarus, līdz pat arābiem un normāņiem.
Iesakām šo pilsētu izbaudīt lēnām, bez steigas un necenšoties “atzīmēties” katrā apskates objektā. Labāk vienkārši ļauties sajūtām, nedaudz apmaldīties un vienkārši izbaudīt atmosfēru.
Un tomēr ir viena vieta, ko noteikti nevajadzētu palaist garām. “Kasbah” kvartālā visizteiktāk jūtamas arābu perioda vēstures pēdas, kad šo rajonu ieskāva masīvas aizsargsienas, kas kalpoja kā pilsētas vairogs pret iebrucējiem. Tieši tur varēsiet sastapt visizteiktākās vēstures pēdas no arābu perioda, kad rajonu kādreiz ieskāva masīvas sienas un sargāja pilsētu no uzbrukumiem.
Klīstot pa šaurajām ieliņām un līkumotajām alejām, kur joprojām dzīvo daudz ziemeļāfrikāņu kopienas pārstāvju, sajūta ir pārsteidzoša, it kā jūs jau būtu šķērsojuši Sicīlijas šaurumu un nonākuši Tunisijā.
To varētu nosaukt par muzeju zem klajām debesīm — ietves reizēm rotātas ar krāsainām majolikas flīzēm, logu slēģi pārtop par mākslas darbiem, bet sienas stāsta par kultūru satikšanos un saplūšanu vienā veselā.
“Santissimo Salvatore” katedrāle arī spilgti atspoguļo vietējo kultūru sajaukumu, jo pilsētas nozīmīgais dievnams slejas vietā, kur savulaik atradās mošeja. Izrādās, ka arī senā mošeja tolaik tika uzcelta uz vēl senākas bazilikas drupām, kuru 828. gadā iznīcināja arābu iebrukumi.
Un nav jau gluži tā, ka musulmaņu tradīcijas vairs nav jūtamas mūsdienās, jo vēsturiskajā centrā pastāv aktīva mošeja, kas ir viena no retajām vietām Itālijā, kur vairākas reizes dienā var dzirdēt aicinājumus uz lūgšanu. Vēl neparastāk tas šķiet brīžos, kad mošejas skaņas savijas ar baznīcu zvaniem, vēlreiz apliecinot to, cik unikāla un daudzslāņaina ir Mazara del Vallo pilsētas identitāte.
Turpat aiz katedrāles atrodas “La Villa” parks, kas mūs patīkami pārsteidza un uzreiz atsauca atmiņā lielisko ceļojumu uz Palermo, jo tieši tur pirmo reizi sastāpāmies ar milzīgajiem Ficus macrophylla kokiem.
Parks galīgi nav liels, bet tā ir patiesa zaļā oāze pašā pilsētas sirdī un soliņi ēnas pusē tik tiešām labi noder, lai atpūstos no Sicīlijas karstās saules.
Skatiena attālumā no parka paveras vēl viena fotogēniska ainiņa ar Arco Normanno, kas ir viena no vēsturiskajām pilsētas liecībām un atgādinājums par normāņu laikiem Sicīlijā. Kā arī grūti būs nepamanīt īpaši gleznainās kāpnes, kas izrotātas ar krāsainām keramikas flīzēm.
Nonākuši līdz jūras promenādei variet noslēgt pilsētas apskati ar nelielu pastaigu un piestāt kādā no kafejnīcām, lai izbaudītu kādu dzērienu vai arī nogaršotu tradicionālo Sicīlijas gardumu — Brioche con gelato.
