Pēc mūsu emociju un piedzīvojumu pilnā ceļojuma Gruzijā mūs gaidīja lidojums atpakaļ no blakus esošās Armēnijas, taču pirms atgriešanās mājās mums priekšā bija paredzēta Erevānas apskate vienā dienā.
Mēs nemelosim, jo tā nav viena no tām elpu aizraujošajām un ļoti skaistajām vietām, kas paliks atmiņā ar apbrīnojamu pilsētas arhitektūru, izciliem vēstures objektiem vai labjiem muzejiem utml.
Armēņu tautas grūtības ir redzamas arī galvaspilsētā un ir sarežģīti aprakstīt, to cik liela ir Armēnijas pagātne un cik maza ir tās teritorija mūsdienās. Gadsimtu gaitā valsti ir postījušas lielas impērijas, taču līdz pat mūsdienām armēņi dzīvo ar augsti paceltu galvu un lepnu dvēseli.
Ar ļoti izteiktām padomju laiku ēras paliekām, bedrainiem ceļiem, veclaicīgu un tūristiem neizprotamu sabiedrisko transportu, pilsētu sākotnēji varētu būt nedaudz grūti izprast, jo pirmajā brīdī šķiet, ka neesi pārāk gaidīts viesis. Visu neatvieglo fakts, ka dažādas pilsētā esošās norādes reti ir pieejamas angļu valodā un arī paši armēņi ne pārāk daudzi spēj sazināties angliski, tādēļ varam droši teikt, ka Armēnijā ar krievu valodu būs daudz vieglāk komunicēt.
Taču viss nav tik slikti, kā sākotnēji varētu šķist, jo Erevāna ir pilsēta ar kuru jābūt pacietīgiem un ziņkārīgiem, jo tad tā parādīs arī savu labāko pusi.
Kā mēs sasniedzām Erevānu ar vilcienu no Gruzijas
Nenoliegsim, ka šāda ideja mūs mazliet biedēja, bet ziņkāre par vēl nezināmo tomēr bija lielāka un tāpēc apdomājoties sapratām, kad tad vēl, ja ne tagad, jāmetās vien iekšā piedzīvojumā. Nakts vilciens, kas savieno Tbilisi ar Armēnijas galvaspilsētu Erevānu (Yerevan) mums bija pārsteigums pozitīvā nozīmē, jo pat mūsu izvēlētais trešās klases vagons bija ļoti ērts un tīrs.
Katram tika izsniegts iepakojums ar tīru gultas veļu, bija iespēja izmantot individuālos uzlādes kontaktus, kā arī bija vieta kur nolikt kādus sīkumus vai lielākas bagāžas. Vilcienā bija pieejams arī wi-fi internets, bet tas dažkārt nedarbojās, tāpēc uz to paļauties nevajadzētu. Turklāt katrā vagonā bija arī vairākas dušas un tualetes.
Sākotnēji vilcienā bija lielāka cilvēku rosība un mums blakus bija piecu cilvēku kompānija no Krievijas, kuri mazliet iestiprinājās ar grādīgajiem dzērieniem, bet vienam no viņiem bija paņemta līdzi ukulele, un līdz ar to viņi spēlēja un dziedāja dažādas dziesmas. Skanēja pat ļoti labi un šim braucienam tas pat piestāvēja. Tuvojoties nakts stundām viss jau norimās un varējām jau doties pie miera, lai no rīta pamostos ar lecošo saules gaismu Armēnijā. Kopumā par braucienu mēs bijām apmierināti un uzskatām, ka tas ir labs variants kā izmantot nakts stundas, lai nokļūtu vēlamajā galamērķī.
Republikas laukums
Erevānas apskate mums uzsākās no vietas, kuru armēņi sauc par Hraparaku jeb burtiski tulkojot par “pilsētas laukumu”, jo tas atrodas pašā pilsētas centrā un no putna lidojuma atgādina kādu no tipiskajiem armēņu paklāja rakstiem.
Laukums ir nozīmīgu ēku ieskauts: divas valdības ēkas, Armēnijas vēstures muzejs, Nacionālā makslas galerija, arodbiedrību nams un Marriott viesnīca, kas ir viena no prestižākajām viesnīcām visā valstī. Laukuma malā atrodas arī dejojošās strūklakas, kuras ik vakaru tiek ieslēgtas kopā ar gaismu šovu, kas apvienots ar mūzikas pavadījumu.
Erevānas katedrāle
Turpinam ceļu uz pilsētas nozīmīgāko reliģisko ēku, ejot cauri Vernissage tirdziņam (laba vieta kur atrast suvenīrus, ko aizvest mājās) un nokļūstam pie šīs brīnišķīgās baznīcas, kas faktiski ir viena no svarīgākajām Dienvidkaukāza kultūras celtnēm.
Majestātiskajai katedrālei ir 1700 sēdvietu un tās kapelas celtas kā veltījums Tiridatam III un viņa dzīvesbiedrei Aškenai, divām reliģiskām personām, kurām bija galvenā loma kristietības atzīšanai Armēnijā.
Circular Park
Kad esam apskatījuši katedrāli dodamies tālāk uz “Apļveida parku” (Circular Park), kur pa ceļam ikviens var atrast sev ko tīkamu – dažāda izskata strūklakas, kur atvēsināties no karstās saules, daudz soliņu (arī ēnā), kafejnīcas dažādām gaumēm, izklaides bērniem…tas viss ir apvienots vienā lielā zaļā parkā kurš ir gandrīz 4km garš.
“Cascata“
Erevānas apskate vienā dienā noteikti nevar izpalikt bez pilsētas simbola “Cascata“- varenās un milzīgās marmorā veidotās kāpnes, kas pēc savas formas kopumā mums atgādināja nedaudz ūdenstrūklaku. Daļa no šīs dīvainās un neparastās ēkas kalpo arī kā vieta Cafesjian mākslas muzeja izstāžu zālēm.
- Vairāk info par muzeju var meklēt oficiālajā mājas lapā.
Neparastās strukstūras celtniecība sākās 1971. gadā, bet daļēji tika pabeigta tikai 1980. gadā.
Sākotnēji bija plānots uzcelt padomju tipa celtni, kuras virsotni var sasniegt ar iekštelpu eskalatoru vai uzkāpjot pa 572 pakāpieniem, taču celtniecības darbi palēninājās pēc 1988. gada 7. decembra notikušās zemestrīces un apstājās pavisam pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā.
Mūsdienās pilsētas tūristi izvēlas sasniegt objekta virstotni, lai baudītu panorāmisko pilsētas skatu, turklāt ļoti skaidros laikapstākļos ir iespējams arī apbrīnot Ararata kalnu (tālumā). Papildus tam, no pavasara līdz rudenim tā kļūst par ideālu vietu klasiskās mūzikas un džeza koncertiem kuri tur bieži tiek organizēti.
Svētās Dieva Mātes “Katoghike” baznīca
Pēc lielo pakāpienu pieveikšanas mūsu pilsētas apskate turpinās ejot garām Operas un baleta namam un dodoties uz mūsu favorītu no armēņu stila redzētajām baznīcām Erevanā (mums patika vairāk kā iepriekš minētā katedrāle).
Mazā baznīca ir vecākā Erevānas baznīca un brīnumaina liecība par seno Erevānu, jo tā ir viena no retajām ēkām Armēnijas galvaspilsētā, kas nav iznīcināta ne Krievijas cara, ne padomju savienības laikā.
Ar skaistām sienu freskām un skulptūrām tā ir ļoti nozīmīga reliģiskā vieta, kur ticīgie dodas lūgties un iedegt svecīti. Svarīgi notikumi protams tiek rīkoti blakus esošajā Svētās Annas baznīcā (augšā esošājā attēlā, tā ir lielākā un jaunākā baznīcā).
Zilā Erevānas mošeja
Erevānas apskate vienā dienā tika nobeigta, kad mūsu atvēlētais laiks gandrīz bija beidzies un tuvojās vakars, tādēļ devāmies uz mūsu pēdējo apskates objektu ātri piestājot arī skaistajā “Charles Aznavour” laukumā (kur ir iespējams apskatīt dažādas interesantas modernās mākslas skulptūras, kuras regulāri tiek mainītas).
Nedaudz grūti atrodama (starp dzīvojamo māju pagalmiem) šī ir vienīgā Erevānas mošeja kura ir palikusi no astoņām kādreiz esošajām, jo Armēnija mūsdienās ir kristīga valsts, taču ar islāmu ticības pagātni.
Ēkas celtniecība sākās 18. gadsimtā, kad Armēnijā valdīja persieši un līdz ar to, tā tika veidota pēc persiešu arhitektūras paraugiem. Dominējošās zilās nokrāsas dēļ, pieticīgā un vēsturiskā mošeja ieguva savu nosaukumu.
