Dažiem Venēcija šķiet apburoša, kamēr citiem – pārāk skaļa un tūristu pārpildīta, bet mūsuprāt tā joprojām ir viena no tām vietām, ko vērts apmeklēt ikvienam vismaz reizi savā dzīvē. Un tomēr, Venēcija nav vienīgais dārgums plašajā lagūnā. Tās apkārtnē izkaisītas daudz mazas salas, katra ar savu raksturu, vēsturi un noslēpumiem. Viena no spilgtākajām un krāsainākajām bez šaubām ir Burano.
Nelielā saliņa ir slavena ar savām krāsainajām mājām, šaurajiem kanāliem un senajām mežģīņu darināšanas tradīcijām. Šī fotogēniskā vieta atrodas tikai nepilnas stundas attālumā no Venēcijas un to varēsiet viegli sasniegt ar vietējo “vaporetto” kuģīti.
Burano salas vēsture ir cieši saistīta ar zvejas un mežģīņu darināšanas tradīcijām. Savulaik Burano mežģīnes tika augstu vērtētas visā Eiropā un tika izmantotas pat muižnieku tērpu izgatavošanai. Lai gan mežģīņu industrija ir panīkusi, tā joprojām ir svarīga salas identitātes sastāvdaļa.
Lielākā daļa ceļotāju izvēlas atvēlēt tikai vienu dienu Burano salas apmeklējumam, bet patiesībā jums pietiks pat ar kādām 4-5 stundām, lai nesteidzīgi izstaigātu gleznainos nostūrīšus un kanālmalas.
Atcerieties, ka cilvēki masveidā izvēlas pastaigāties pa pāris galvenajām ēku alejām. Taču pietiks tikai ar nelielu novirzi un ātri vien nokļūsiet gandrīz vai tukšās ieliņās un kanālmalās, kur katrs stūris izstaro savu īpašo burvību.
Patiesais šarms slēpjas salas krāsainajās mājās. Katra ēka ir nokrāsota unikālā tonī, radot krāsu virpuli, kas ir ideāli piemērots fotografēšanai. Patiesībā jau krāsošanas tradīcijai ir visai praktiskas saknes, jo tas izrādās senos laikos palīdzēja zvejniekiem atrast savu māju miglas laikā. Mūsdienās tradīcija turpinās, un iedzīvotājiem ir jāsaņem vietējās pašvaldības atļauja, lai pārkrāsotu savas mājas.
Kad būsiet ieradušies uz salas, drīz vien ļoti iespējams ieslēgsies tā sauktais “bara instinkts”, un pastāv liela iespēja, ka nonāksiet pie “Fondamenta San Mauro” un “Ponte degli Assassini” tiltiem. Tie abi atrodas uz galvenās kanālmalas promenādes un jau pirmajās minūtēs ļaus saprast, ka Burano nav tikai dažas nejauši krāsainas mājas — te gandrīz katra ēka ir koši iekrāsota, radot nepārtrauktu krāsu plūsmu visapkārt.
Drīz vien nokļūsiet arī līdz Tre Ponti (trīs tilti), kas noteikti ir viena no slavenākajām Burano apskates vietām. Tas ir koka tilts ar trim kāpnēm, kas savieno dažādas kanālu daļas. Ļoti iespējams, ka arī jums nāksies piepulēties, lai tur spētu noķert labu brīdi fotogrāfijām, jo tā ir viena no tūristu iecienītākajām vietām.
Burtiski pāris soļu attālumā savukārt variet apmeklēt “Corte della Comare“, kas ir klusa un nepopulāra vietējo namu ieliņa. Tur varēsiet nesteidzīgi uzņemt fotogrāfijas ar krāsaino māju fasādēm.
“Piazza Baldassare Galuppi“ ir galvenais Burano salas laukums, kas tā nosaukts par godu slavenajam 18. gadsimta komponistam, kurš dzimis tieši šeit. Galuppi bija viens no Venēcijas komiskās operas pionieriem, un viņa skaņdarbi ietekmēja Eiropas mūzikas attīstību.
Turpat atrodas arī “Campanile Storto“, jeb slīpais zvanu tornis, kas dominē no augšas pāri visai salai, tāpēc to nav iespējams nepamanīt. Gandrīz divu metru slīpums ir skaidri redzams, un tas radies pamatu iegrimšanas dēļ, kas ir visai bieža parādība mīkstajā Venēcijas lagūnas gruntī.
Plašais laukums ir arī sākumpunkts salas garākajai un aktīvākajai ielai, jeb Via Baldassare Galuppi. To varētu nosaukt par Burano salas pulsējošo sirdi, kur ceļotāji lēnās pastaigās aplūko veikalu skatlogu vai izbauda vietējo virtuvi restorānu terasēs. Netrūkst arī tradicionālo mežģīņu darbnīcu, suvenīru veikaliņu, saldumu bodītes ar vietējiem “bussolà” cepumiem un mierīgas kafejnīcas, no kurām paveras skats uz kanāliem.
Meklējat papildus vietas, kur “jūs pagriežaties aiz stūra, un tur neviena nav”? Vienkārši, variet doties uz “Rio Terranova” kanālmalu, kas ir dzīvojamo namu apkārtne. Tūristu tur gandrīz vai nebija mūsu vizītes laikā, taču krāsas tur priecēja uz katra stūra.
