Sibiu (gleznainā Rumānijas pērle) noteikti mums palika atmiņā kā viena no aizraujošākajām pilsētām, ko apmeklēt esot Rumānijā, it īpaši no vēstures un kultūras viedokļa. Pārsteidzošākā daļa ir pilsētas izsmalcinātā baroka arhitektūra, kas apbur ar savu krāsainību un daudzveidīgumu.
Sibiu pirmsākumi meklējami 12. gadsimta beigās, jo pilsētas pastāvēšana pirmo reizi tika dokumentēta 1190. gadā. Tolaik pilsētu apdzīvoja Transilvānijas sakši, kas bija Romas impērijas iedzīvotāji Rietumeiropā un kuri apmetās mūsdienu Rumānijas teritorijā sākot ar 12. gadsimtu.
Labākās apskates vietas
Vēlāk viduslaikos Sibiu ekonomika kļuva diezgan attīstīta, bet tās zelta laikmets sākās 19. gadsimtā, kad pilsēta kļuva par nozīmīgu dzelzceļa mezglu un stabilu industriālo teritoriju. Arī mūsdienās Sibiu tiek uzskatīta par vienu no bagātākajām pilsētām visā Rumānijā.
“Sibiu acis”
Sibiu ir slavena ar arhitektūras īpatnībām, kas attiecas uz daudzām dzīvojamām ēkām. Pastaigājoties pa pilsētas ielām noteikti nevarēsiet nepamanīt dīvainās spraugas jumtu augšpusēs.
Šīs neparastās jumtu atveres ir nekas vairāk kā banāla ventilācijas sistēma, jo agrāk ēku bēniņu stāvi tika izmantoti pārtikas uzglabāšanai un bija svarīgi garantēt gaisa cirkulāciju, bet vienlaikus ierobežojot gaismas intensitāti.
Dīvainā “lodziņu” forma laika gaitā ir radījusi vairākas leģendas un nostāstus. Piemēram, komunisma laikā tika uzskatīts (un kas zina vai reizēm tā nebija taisnība), ka tos izmantoja iedzīvotāju novērošanai.
“Nicolae Bălcescu” gājēju iela
Vēsturiskā centra galvenā iela sākas no Piata Mare laukuma dienvidu puses un tika izveidota 14. gadsimtā, lai savienotu laukumu ar Poarta Cisnădiei, kas reiz bija vieni no augšpilsētas piekļuves vārtiem. Diemžēl vārti tika nojaukti 1839. gadā, jo tie bija šķērslis pilsētas attīstībai un to vietā šodien atrodas anonīms laukums.
“Nicolae Bălcescu” ielas ēkām ir saglabājies pavisam maz no viduslaikiem, jo daudzas ēkas tika pārbūvētas pēc postošā ugunsgrēka, kas notika 17. gadsimtā. Tāpat kā pārējā vecpilsētas daļā, dominējošais stils ir vēlais baroks un lielākā daļa krāsaino ēku ir izmantotas kā bāri, restorāni, veikali un citu komercdarbību nolūkos.
“Piata Mare” laukums
Piata Mare (rumāņu valodā Lielais laukums) bez šaubām ir pilsētas kodols un ir arī viens no lielākajiem laukumiem visā Transilvānijas reģionā ar saviem 140 metriem garumā un gandrīz 100 platumā.
Decembrī laukums kļūst īpašī rosīgs, jo tā ir galvenā vieta Ziemassvētku tirdziņiem un jums būs iespēja izbaudīt karstvīnu un iegādāties dažādus vietējos gardumus vai suvenīrus, ko aizvest mājās. Bet citos gada laikos tur notiek dažādi pasākumi un tiek piedāvātas dažādas bezmaksas izstādes.
“Turnul Sfatului“
Turnul Sfatului jeb Padomes tornis ir vieta, kuru mēs personīgi liktu Sibiu apskatāmo objektu saraksta augšgalā. Tas celts 13. gadsimtā un ir viena no vecākajām celtnēm visā pilsērtā. No torņa augšpuses jums būs izcila iespēja noķert labus foto kadrus uz Piata Mica laukumu un evaņģēlisko katedrāli.
Arka, kas šķērso torņa pamatni, sākotnēji kalpoja kā ieeja kādreizējā citadelē, savukārt mūsdienās tā savstarpēji savieno Piata Mare un Piata Mica laukumus. Daudzo gadu gaitā notikušo sabrukumu dēļ no sākotnējās struktūras līdz mūsdienām nav palicis gandrīz nekas un vecākā atlikusī daļa ir torņa pamatne (no 16. gadsimta), savukārt augšējie līmeņi tika pārbūvēti salīdzinoši nesen.
Savas ilgās vēstures laikā tornis pildījis visdažādākās funkcijas: izmantots kā noliktava, cietums un muzejs. Mūsdienās tajā tiek rīkotas dažādas pagaidu izstādes, bet tas noteikti arī var lepoties ar labākā Sibiu panorāmas punkta statusu un turklāt ieejas maksa ir patiešām ļoti lēta.
- Darba laiks: 10:00 – 19:00 (ziemas sezonā darba laiki mēdz atšķirties)
- Ieejas maksa: 0,40€ (2 RON)
“Piata Mica” laukums
Izgājuši cauri Padomes torņa mazajam tunelītim, nokļūsiet “Piata Mica” laukumā, kur varēsiet apbrīnot daudz krāsaino māju visapkārt, iegriezties pavisam ātrā vizītē Farmācijas muzejā un visbeidzot doties lejup pa veclaicīgo “Pasajul Piața Aurarilor” pasāžu.
Melu tilts
Melu tilts (rumāņu valodā Podul Minciunilor) tika pabeigts 1859. gadā un bija pirmais pilnībā no čuguna izgatavotais tilts, kas tika uzbūvēts Rumānijā un otrais Eiropā. Tomēr gadsimtiem ilgi tajā pašā punktā atradās pieticīgāks koka tilts.
Ar Melu tiltu ir saistītas vairākas leģendas. Slavenākā stāsta, ka tiltam būtu lemts sabrukt brīdī, kad kāds, to šķērso melojot.
Cita leģenda vēsta, ka reiz tuvējā tirgū kāda krāpnieku grupa tika ar varu uzvesti uz tilta un bez īpašas vilcināšanās nomesti no tā lejā. Iespējams, ka agrāk tādas baumas tika izplatītas, lai iebiedētu negodprātīgos pilsētas ļaudis un tos turētu pēc iespējas tālāk.
Melu tilts bija arī ļoti iecienīta vieta jauniem pāriem, kuri tur zvērēja mūžīgu mīlestību. Tur jaunas meitenes saviem topošajiem vīriem zvērēja, ka ir jaunavas, bet ja pēc kāzām tika atklāts, ka viņas par šo detaļu bija melojušas, tad jaunos vīrus tika ļauts nomest no tilta.
Mūsdienās tilts ir populāra fotogrāfiju vieta, jo vasaras laikā tilts ir pārklāts skaistiem ziediem, bet ziemas periodā tur mirdz lampiņu virtenes.
Sibiu evaņģēliskā katedrāle un “Scărilor” pasāža
Pavisam netālu no pieminētā Melu tilta slēpjas 1520. gadā pabeigtā Sibiu katedrāle, kas ir trešā lielākā Rumānijas baznīca un lepojas ar savu 75 metrus augsto zvanu torni.
Katedrālei ir nozīmīga vērtība Rumānijas vēsturē un īpaši jāizceļ bronzas kristāmtrauks un 17. gadsimta ērģeles, kas iespējams ir lielākās Dienvidaustrumeiropā. Baznīcas interjers ar savu gotisko stilu, sienu freskām un skulptūrām mūs pārāk nepārsteidza, taču skats uz Sibiu vecpilsētu, kas mūs sagaidīja no zvanu torņa augšpuses noteikti bija lielā kāpiena vērts!
Darba laiks:
- 10:00 – 20:00 (no pirmdienas līdz ceturtdienai)
- 12:00 – 20:00 (piektdienās)
- 10:00 – 20:00 (sestdienās)
- 11:00 – 20:00 (svētdienās)
Ieejas maksa:
- ~2,00€ (10 RON) katedrālei
- ~2,00€ (10 RON) zvanu tornim
- ~3,00€ (15 RON) katedrālei un zvanu tornim
Pēc katedrāles apmeklējuma iesakām arī nepalaist garām turpat tuvumā esošo “Scărilor” pasāžu, kas ir maza, bet labi saglabājusies pilsētas daļa no viduslaiku perioda.
Sibiu nocietinājumi un parks
Sibiu dominējošā arhitektūra, kā jau iepriekš minējām ir 18. un 19. gadsimta, tomēr pilsētā joprojām ir atrodami daži pierādījumi par tās viduslaiku izcelsmi.
Uz “Strada Cetatii” ielas jūs varēsiet aplūkot trīs senos torņus, kas celti ap 13. un 14. gadsimtu. Tie ir lieliski saglabājušies arī pateicoties nesen veiktajām restaurācijām, kas atgrieza to seno krāšņumu.
Sākot no dienvidiem, jūs vispirms sastapsiet “Turnul Archebuzierilor“, kam sekos “Turnul Oralilor” un visbeidzot “Turnul Dulgherilor“. Pēdējos divus arī mūsdienās savieno senās pilsētas mūra posms uz kura atrodas paaugstināta eja. Apkārt esošajā teritorijā ir izveidots neliels parks ar koku ieskautām alejām, kas lieliski piemērots patīkamai pastaigai vai torņu apbrīnošanai no cita skatu punkta.
Sibiu pareizticīgo katedrāle
Sibiu ir arī nozīmīgs pareizticīgo centrs Rumanijā un pareizticīgo katedrāle, kas celta no 1902. līdz 1904. gadam, ir viena no lielākajām valstī. Tās celtniecība iezīmēja nozīmīgu brīdi cīņā par Transilvānijas rumāņu politiskajām tiesībām 19. gadsimtā.
Atšķirībā no evaņģēliskās katedrāles, pareizticīgo katedrāle ir daudz pārsteidzošāka ar tās grezno interjeru, kas veidots iedvesmojoties no slavenās Stambulas Svētās Sofijas bazilikas (Turcijā).
