Ne bez iemesla unikālā Venēcija ir viena no visvairāk apmeklētākajām pilsētām pasaulē – vai tas varētu būt tāpēc, ka tur esošās apskates vietas ir kaut, kas absolūti unikāls? Protams, ka jā, jo nekur citur pasaulē neatradīsiet pilsētu, kas pilnībā celta uz ūdens un papildus var lepoties ar gadsimitiem ilgo un krāšņo vēsturi.
Kāpēc Venēcija ir tik unikāla
Īpašais Venēcijas pilsētplānojums, milzīgā bagātība un neatvairāmais šarms, ko kādreizējā Venēcijas Republika atstājusi aiz sevis ir jūtams it visur atrodoties pilsētā. Tostarp prātā uzreiz nāk viens no skaistākajiem laukumiem pasaulē, ikoniski tilti, vēsturiskas baznīcas un prestiži muzeji, kuros glabājas unikāli mākslas dārgumi.
Bet “kanālu pilsēta” ir slavena arī ar savu dārgo un izsmalcināto stiklu izgatavošanu, krāšņajām gondolām un arī krāsaino un grezno karnevālu, kas izbrīna ar savu unikālo masku un tērpu dekorācijām.
Venēcija var patikt un var arī atbaidīt (kā jebkura pilsēta), bet bez šaubām tā ir unikāla un tai nav vienlīdzīgu vietu uz visas pasaules. Mūsuprāt ikvienam kaut reizi ir jāredz šī neparastā pilsēta.
Mēs kopumā esam viesojušies Vēnēcijā 4 reizes (no kurām vienu kopā un pārējās atsevišķi), taču abi esam viensprātis par to, ka vēlamies tur atgriezties atkal un atkal, jo redzēt tiešām ir daudz ko, un ik pēc dažiem gadiem vienkārši rodas vēlme atkal ļauties apburt.
Kā nokļūt uz Venēciju?
Lai lieki “nepiesārņotu” šo ierakstu par lietām, kuras kādam varētu likties pārāk detalizētas vai pat garlaicīgas, esam izveidoši atsevišķu ierakstu, kur minēta galvenā informācija par pārvietošanās iespējām Venēcijas pilsētā un arī plaši aprakstītas visas opcijas par nokļūšanu uz/no lidostām.
Ko apskatīt Venēcijā?
Ir tik tiešām ļoti grūti izteikties par visām to lielo apskates vietu daudzumu, kas mūsuprāt ir jāredz esot Venēcijā. Katram protams ir savas intereses un priekšstati par to, kas šķiet skaists un iespaidīgs, taču mēs uzskatām, ka lai pilnībā spētu aplūkot visu pilsētas burvību ir vajadzīgas vairākas dienas.
Lai atvieglotu maršruta plānošanu, esam apkopojuši savas ieteicamās apskates vietas, sadalot tās pa galvenajiem Venēcijas rajoniem. Tas ļaus katram vieglāk orientēties un izveidot sev piemērotāko ceļojuma plānu, balstoties uz mūsu pieredzi un ieteikumiem.
Santa Croce
Esat sasnieguši Venēciju braucot ar kādu no sabiedriskā transporta autobusiem, izmantojot īrētu auto vai ar kādu no ūdens transportiem vienā no ostas piestātnēm? Jebkurā gadījumā šī pilsētas daļa ir tā, ko liela daļa apmeklētāju redz kā pašu pirmo.
Šī ir vienīgā pilsētas daļa, kurā (ļoti ierobežotā teritorijā) ir atļauts pārvietoties automašīnām. “Piazzale Roma” laukums ir vienīgais Venēcijas savienojuma punkts ar sauszemi (Mestre), kas iespējams tikai pateicoties tiltam “Ponte della Libertà“. Savukārt Tronchetto ir galvenā vieta, kur piestāj lielākie kuģi un Santa Chiara teritorija kalpo galvenokārt priekš autostāvvietām.
Jūsu uzmanību ļoti iespējams piesaistīs “San Simeon Piccolo” baznīcas zaļais kupols, lai gan jau šie skati var šķist elpu aizraujoši, īstenība patiesais Venēcijas skaistums vēl tikai atklāsies vēlāk. 🙂
Jāatzīst, ka rajons nav slavens ar ievērojamām vēstures vai mākslas pērlēm, bet tam piemīt īpaša un klusa burvība. Mēs ļoti iesakām doties turp agri no rīta, kad ielas vēl snauduļo un pilsēta elpo pilnīgā mierā.
Iesakām vienkārši paklaiņot bez konkrēta mērķa un ļauties sajūtām…tieši tādā veidā mēs atklājām vienu no saviem mīļākajiem Venēcijas punktiem – “Ponte del Cristo” tilta apkārtni, kas mirdzēja maigā gaismā un piedāvāja neaizmirstamus kadrus. Netālu atrodas arī “Ponte delle Tette” — mazs, bet īpašs tiltiņš ar savu interesanto vēsturi, kas piešķir rajonam vēl vienu slāni autentiskuma un šarma.
Pat ja rajona teritorija ir visai liela, tas ir viens no nabadzīgākajiem pilsētas rajoniem mākslinieciskā ziņā. Tieši tādēļ tur varam ieteikt apmeklēt tikai divus muzejus – “Museo di Palazzo Mocenigo” (audumu, tērpu un smaržu vēstures studiju centrs), kā arī “Ca’ Pesaro Galleria Internazionale d’Arte Moderna” (starptautiskā modernās mākslas galerija).
San Polo
Mazākais no sešiem Venēcijas rajoniem ir San Polo un tā nosaukums izcēlies no tur esošā “Campo San Polo” laukuma, kas ir otrais lielākais pēc slavenā San Marco laukuma. Šis laukums vēsturiski kalpojis gan kā tirgus vieta, gan sabiedrisku pasākumu un pat karnevālu norises vieta. Mūsdienās Campo San Polo ir iecienīta vietējo un tūristu atpūtas vieta, īpaši vasarā, kad šeit notiek brīvdabas kino seansi un dažādi kultūras pasākumi.
Rajons vēsturiski izveidojies ap seno “Rialto” tiltu – vienu no ikoniskajiem simboliem ne tikai Venēcijā, bet visā Itālijā. Pirmie Venēcijas iedzīvotāji šo vietu izvēlējās par savu dzīvesvietu, jo tā atradās uz augstākas zemes un bija salīdzinoši pasargāta no regulārajiem plūdiem.
Rialto tilta apkārtne kļuva par Venēcijas ekonomisko centru un līdz ar to, tur norisinājās vissvarīgākie pilsētas tirgi, darbojās vietējie naudas mainītāji un līdz pat mūsdienām apkārtne saglabājusi rosīgu atmosfēru.
Iesakām arī noiet lejā pa kāpnēm no tilta un turpināt pastaigu gar ūdens malu — no turienes pavērsies plašs skats uz Lielo kanālu (Canal Grande), kur lēni slīd gondolas, “vaporetto” kuģīši un krāsainās ēku fasādes atspīd ūdenī.
Īpaša atmosfēra valda agrā rītā vai saulrieta stundās, kad saules gaisma maigi apspīd pilsētas arhitektūras dārgumus, piešķirot tiem zeltainu siltumu un mierpilnu noskaņu.
Jāatzīst, tilta apkaime dienas laikā ir tiešām tūristu pārņemta, jo tur sanāk vienas no labākājām fotogrāfijām ar lielo kanālu un vēsturiskajām ēkām fonā, bet, ja vēlaties izbaudīt mieru, tad nāksies turp doties pavisam agri no rīta.
Ja zivju virtuves delikateses ir jūsu gaumē, tad iesakām apskatīt arī tur pat esošo zivju tirgu “Mercato di Rialto“. Un visbeidzot, no baznīcām ir vērts apmeklēt arī “San Giacomo di Rialto“, kas tiek uzskatīta par vecāko baznīcu visā Venēcijā. Leģenda vēsta, ka tā dibināta jau 421. gadā, lai gan tās pašreizējais izskats ir vēlākas pārbūves rezultāts. Baznīca ir viegli atpazīstama pēc lielā pulksteņa uz fasādes un gotiskā portika.
Starp rajona krāsaino ēku ieliņām atrodas arī “Santa Maria Gloriosa dei Frari” bazilika, kurā apskatāmas mākslinieciski nozīmīgas Tiziano un Bellini sienu freskas, kā arī papildus iesakām apmeklēt “Scuola Grande di San Rocco“galeriju, kur lielākie mākslas cienītāji varēs novērtēt Tintoretto sienu freskas.
Šaurie kanāli San Polo rajonā nav tik viegli atrodami, jo lielāko daļu teritorijas aizņem dzīvojamās mājas, kas reizēm šķiet gandrīz kā “salīmētas kopā” viena ar otru.
Bet tomēr mazi pārsteigumi izrādījās “Ponte Storto” un “Ponte Bernardo” tilti. Tur klasiskais Venēcijas šarms un apkārtējā arhitektūra lieliski iederas ainaviskā fotogrāfijā — īsta vizuāla pērle, kas ļauj ieraudzīt pilsētas mierīgo un autentisko pusi.
San Marco
Viens no mazākajiem pilsētas rajoniem, taču noteikti arī vienlaicīgi bagātākais un greznākais pilsētas rajons ar saviem neskaitāmajiem vēstures pieminekļiem un milzīgo mākslas bagātību.
Rajona sirds noteikti ir slavenais “San Marco” laukums, kas pazīstams arī kā “pasaules dzīvojamā istaba”, jo tas bija vēsturiskās Venēcijas Republikas svarīgāko politisko un reliģisko notikumu vieta, kā arī visu venēciešu sadzīves centrs gandrīz 1000 gadu garumā.
Laukumu ieskauj elegantas arkas un portiki, zem kuriem mājvietu radušas vairākas vēsturiskas un izsmalcinātas kafejnīcas – viena no ievērojamākajām noteikti ir “Caffè Florian“, kas darbojas jau kopš 1720. gada. Taču mēs ļoti reti esam gatavi stāvēt garās rindās tikai dēļ “Instagram mirkļa”, tāpēc izvēlējāmies doties nedaudz nostāk no laukuma un nobaudīt svaigu itāļu “gelato” saldējumu citviet – lētāk un godīgi sakot arī garšīgāk!
Atrodoties plašajā laukumā bez šaubām nevar nepamanīt cēlo un grezno “San Marco“ baziliku, kas ir vissvarīgākais “reliģijas templis” visā Venēcijā un senākos laikos tas bija ļoti izteikts sabiedriskās un reliģiskās dzīves centrs.
Bazilika atspoguļo to, kas palicis no romiešu, bizantiešu un venēciešu kultūrvēsturiskā mantojuma.
Svarīgi pieminēt, ka senie Venēcijas Republikas iedzīvotāji bija lepna jūrnieku tauta un gadsimtu gaitā tie ir veikuši lielus ieguldījumus, lai baziliku izgreznotu ar artefaktiem no visattālākajām Austrumu zemēm.
Tāpēc arī grūti nepieminēt mītu par baznīcas izcelsmi, jo leģenda vēsta, ka nepieciešamība uzcelt pirmo templi (kas sākotnēji bija plānots būt par Dodžu pils daļu) radās 828. gadā pēc tam, kad divi venēciešu tirgotāji no Aleksandrijas (Ēģiptē) nozaga Svētā Marko relikvijas.
No pirmās primitīvās bazilikas gan diži daudz pāri palicis nav un baznīca ir vairākas reizes celta no jauna, jo to gadsimtu laikā ir postījuši vairāki ugunsgrēki, tādēļ pašreizējās bazilikas celtniecība aizsākās 11. gadsimtā un tā tika atjaunota 1231.gadā (pēc pēdējā lielā ugunsgrēka). Ēka gadsimtu gaitā ir piedzīvojusi dažādas izmaiņas un mūsdienu bazilika ar saviem simboliskajiem pieciem kupoliem kļuva par pilsētas katedrāli 1807. gadā.
Bazilikas iekšpusi bez šaubām dominē zelta krāsa un tur esošās zelta mozaīkas neatstāj vienaldzīgus arī vispieredzējušākos baznīcu apmeklētājus. Bazilika var lepoties ar vairāk nekā 4000 kvadrātmetru lielu mozaīku kolekciju un daļa no tām ir spējušas saglabāties pat no tālā 13. gadsimta.
Līdzās bazilikai atrodas – “Torre dell’Orologio” (jeb pulksteņtornis). Šī izsmalcinātā renesanses stila celtne ar savu spožo zili-zeltaino pulksteni ir ne tikai pilsētas “laika sargs”, bet arī simbolisks tilts starp pagātnes precizitāti un Venēcijas mūžīgo kustību.
“Palazzo Ducale” (jeb latviski Dodžu pils) izceļāš Sv. Marka laukumā kā grezns un majestātisks Venēcijas varenības apliecinājums. Vēsturiskā venēciešu gotikas pērle apvieno graciozu vieglumu ar arhitektonisku spēku, veidojot izcilu piemēru pilsētas kādreizējai politiskajai un kultūras varenībai.
Trīs ēku komplekss uzglabā gadsimtiem senas liecības – gan politiskas, gan mākslinieciskas ar grezniem gleznojumiem, izsmalcinātiem akmens rotājumiem un elegantām kolonnām.
Kopš 20. gadsimta sākuma Dodžu pils ir Venēcijas un visas lagūnas vides un arhitektūras mantojuma pārraudzības mītne. Tomēr šī celtnes lieliskums nav radies bez ciešanām – vairāki postoši ugunsgrēki gadsimtu gaitā ir piespieduši pārbūvēt un pārdomāt tās izskatu, piešķirot tai daudzslāņainu vēstures un stilu bagātību.
Venēcijas Republikas laikā pils uzņēma daudzus dodžus un tās politisko nozīmi novērtēja arī Napoleons Bonaparts, kas 1797. gadā pēc pilsētas iekarošanas to padarīja par savu vadības centru. Pēc tam pils nonāca arī Austrijas rokās, līdz pat Itālijas aneksijai 1866. gadā, kad Venēcijas Republika kļuva par daļu no mūsdienu Itālijas.
Turpat netālu no Dodžu pilis atrodas arī slavenais “Ponte dei Sospiri” tilts, kas ir viens no slavenākajiem tiltiem Venēcijā un izteikti populāra fotogrāfiju vieta.
San Marco laukums nebeibz pārsteigt ar savu bagātību, jo turpat majestātiski slejas 98,5 metrus augstais “Il Campanile” zvanu tornis – augstākā būve Venēcijā, kas apmeklētājiem sniedz elpu aizraujošu skatu pāri visai pilsētai un tās kanāliem.
Vēsturiski tornis kalpoja ne vien kā zvanu tornis, bet arī kā orientieris un bāka kuģiem, kas tuvojās pilsētai no jūras. Pēc vairākiem pārbūves un restaurācijas darbiem tas ieguva savu tagadējo izskatu, kas saglabājies līdz pat mūsdienām un kļuvis par vienu no Venēcijas atpazīstamākajiem simboliem.
Taču labākās apskates vietas nav tikai San Marco laukumā un mazliet izolēta no masveida tūristu plūsmām ir kāda senā rezidence, kas ir saglabājusi savu seno šarmu, neskatoties uz to, ka tai ir vairāk nekā 800 gadu. “Palazzo Contarini del Bovolo” pieder pie tiem slēptās Venēcijas arhitektūras un vēstures šedevriem, kas spēj aizraut savus apmeklētājus ar nelielu noslēpumainību un piesaista sev uzmanību lielākoties ar savām neparasti skaistajām kāpnēm, kas piedāvā izcilas vietas lieliskiem fotogrāfiju kadriem.
Ēka pirmsākumi meklējami 14. gadsimta beigās un tā piedāvā neparastu arhitektūras stilu sajaukumu, sākot no gotikas līdz renesansei. Tās slava un nosaukums izriet no dīvainajām spirālveida kāpnēm, kas rotā tās fasādi kopš 15. gadsimta beigām, piešķirot tām torņa izskatu.
Apmeklējot ēku būs iespēja uzkāpt pa šīm greznajām kāpnēm un starp arkām apbrīnot pilsētu no augšas. Kādreiz “t fondaco Rooftop Terrace” bija perfektā vieta, kur vērot Venēcijas panorāmu virs jumtiem, taču diemžēl vairs nav iespējams apmeklēt to terasi, un tādēļ šīs greznās kāpnes būs laba alternatīva.
Par vienu no mūsu rajona baznīcu favorītiem kļuva “Chiesa di Santa Maria del Giglio” ar savu skaisto un dāžādo statuju pilno fasādi.
Īsteniem kultūras cienītājiem noteikti ir vērts apmeklēt vēsturisko un grezno “Teatro La Fenice“ operas namu, kuru iespējams apskatīt arī neapmeklējot tur notiekošās izrādes (vairāk info skatīt šeit). Savukārt moderno mākslu var doties pētīt uz “Palazzo Grassi“ namu.
Un kad galvenie San Marco rajona apskates objekti ir redzēti, tad var vienkārši baudīt apkārtesošo arhitektūru kādā no raksturīgajiem laukumiem, kā, piemēram, “Campo Sant’Angelo” vai “Campo Santo Stefano“, kur atrodas arī manāmi šķībais “Campanile di Santo Stefano” zvanu tornis.
Lai iegūtu vienu no labākajiem panorāmas skatiem, kur vienā foto attēlā var iemūžināt Lielo kanālu un Rialto tiltu, noteikti iesakām apmeklēt “t fondaco Rooftop Terrace“. Cik maksā ieeja? Pilnīgi bez maksas! Taču ļoti laicīgi ir nepieciešams rezervēt savu apmeklējuma laiku un to var izdarīt šeit. Mums personīgi šķita, ka tā ir labākā vieta visā pilsētā, kur baudīt Venēciju no augšas…un pat par brīvu!
Ja jūsu maršrutā sanāk doties no San Marco uz Castello rajonu, tad iesakām izvēlēties rosīgo “Salizada San Lio” ielu, kas piedāvā pamatīgu itāļu virtuves piedāvājumu, kā arī vietas, kur iegādāties suvenīrus.
Tālāk ceļš ved uz “Ponte Balbi” tiltu, kas labā apgaismojumā piedāvā izcilas iespējas fotogrāfijām — no interesantām detaļām līdz pat ūdens atspulgiem kanālos.
Visveidzot pēdējā vieta, ko iesakām apmeklēt San Marco rajonā rajonā ir “Bacino Orseolo“. Tur jūs sagaidīs gleznaina un vēsturiska gondolu piestātne, kas atrodas tieši aiz San Marco laukuma un piedāvā lielisku ieskatu uz pilsētas kanālu dzīvi, kur iespējams vērot mierīgi šūpojošās gondolas, tradicionāli tērptos gondoljērus un baudīt apkārtējo venēciešu arhitektūru.
Castello
Lielākais Venēcijas rajons ar dažādiem pilsētplānošanas un arhitektūras elementiem, sākot ar tūristu iecienītāko teritoriju, ko ieskauj Dodžu pils, līdz pat pazemīgajām un senajām kuģu būvētavas strādnieku mājām.
Ļoti iespējams, ka šo rajonu apmeklēsiet uzreiz pēc tur tuvumā esošā San Marco laukuma, līdz ar to, noteikti iesakām piestāt “Riva degli Schiavoni“, kur vienmēr var uzņemt ļoti raksturīgus un Venēcijai tipiskus foto kadrus ar tur stāvošajām gondolu rindām.
Pretējā krastā lepni slejas iespaidīgā “Abbazia di San Giorgio Maggiore” baznīca. Lai tur nokļūtu, nav jāveic sarežģītas pūles — pāri kanālam kursē ērtā kuģīša satiksme. Savukārt, ja nevēlāties šķērsot lielo kanālu, variet pastaigāties un apskatīt netālu esošo “Chiesa di San Zaccaria” baznīcu.
Jāņēm vērā, ka lielu rajona daļu aizņem milzīgā kuģu būvētava un tur apkārtesošā teritorija, kas pazīstama kā “Arsenale“. Tur iesakām doties tiem, kam interesē kuģu būvniecības vēsture Venēcijā, bet pārējā apkārtne ikdienā ir samērā klusa, taču tur var redzēt arī dažas vēsturiskas ēkas. Savukārt, ja interesē iegādāties vietējā karnevāla raksturīgās un roku veidotās greznās maskas, tad iesakām iegriezties kādā no “Via Garibaldi” ielas esošajām bodītēm.
Mākslas muzeji protams netrūkst arī šajā tālākajā pilsētas pusē un tādēļ iesakām apmeklēt “Palazzo Grimani” muzeju un ja esiet arī lieli staigātāji, tad variet doties uz tālāko rajona nostūri, lai apskatītu kādu neparastāku mākslas izspausmi, jeb īstajā nosaukumā “Building Bridges Lorenzo Quinn“.
Šī rajona neparastākā pērle noteikti ir “Acqua Alta” grāmatnīca. Grāmatas tur ir sakārtotas visneticamākajās vietās, piemēram, laivās un gondolās, kas ļauj tās saglabāt neskartas aplūdumu gadījumos. Ierīkotas arī vairākas foto atmiņu vietas, kā, piemēram, uz ūdenī izmirkušu grāmatu kaudzēm.
Rajona apmeklējumu noslēdzām ar Venēcijas lielāko baznīcu “Basilica dei Santi Giovanni e Paolo“, kas atrodas “Campo Santi Giovanni e Paolo” laukumā un ir daudzu svarīgu Venēcijas dogu un ģenerāļu pēdējā atdusas vieta. Baznīca ar savu varenību un greznību ir nozīmīgs pilsētas vēstures un mākslas simbols. Tieši blakus baznīcai atrodas arī iespaidīgā “Scuola Grande di San Marco” ēka — vēsturiska brālība, kas tagad kalpo kā slimnīcas muzejs un piemērs Venēcijas renesanses arhitektūrai.
Dorsoduro
Lielākā daļa Venēcijas universitātes ēku atrodas Dorsoduro rajonā, kas padara to par vienu no studentu iecienītākajām vietām.
Taču tā nebūt nav teritorija, kur tikai studēt, jo tur atrodas arī divas no nozīmīgākajām mākslas galerijām Venēcijā — “Gallerie dell’Accademia” ar bagātīgu Venēcijas renesanses mākslas kolekciju un “Museo Peggy Guggenheim“, kas ir modernās mākslas muzejs ar darbiem no Pikaso, Dalī un Polloka.
Starp neiztrūkstošām apskates vietām noteikti ir “Santa Maria della Salute” baznīca – Venēcijas baroka arhitektūras paraugs, kas atrodas gandrīz pašā salas galā. Tur mūsuprāt ir laba vieta, kur piesēst un vērot garām braucošos kuģīšus, jo tieši pie “Punta della Dogana” muzeja (kurā mēs neesam bijuši) atrodas viena no raksturīgākajām Venēcijas vietām, no kuras paveras tiešs skats uz lagūnu kopumā, kā arī pretējā krastā uz Dodžu pili un San Marco zvanu torni.
Ja meklējat skaistas baznīcas, tad iesakām apmeklēt “Chiesa Parrocchiale di San Pantalon“, kas ir mazpazīstama tūristu vidū un no ārpuses ar neko īpašu neizceļas, taču tās lielākā īpatnība slēpjas iekšpusē, jo tur izrādās atrodas lielākā audekla glezna pasaulē, kas veidota ar eļļas krāsām! Taču netrūkst arī citu skaistu baznīcu šajā pilsētas pusē, kā piemēram “Chiesa di San Sebastiano” vai “Chiesa di San Nicolò dei Mendicoli“.
Cannaregio
Lielākais pilsētas rajons pēc plātības un arī apdzīvotākais visā Venēcijā, turklāt šeit reiz dzīvoja tādas slavenas vēstures personības kā Marco Polo, Tiziano un Tintoretto. Mūsdienās šeit atrodas “Santa Lucia” dzelzceļa stacija, kas ir ļoti populārs punkts pilsētas piekļuvei.
Cannaregio rajonā atrodas gan Venēcijas šaurākā ieliņa “Calletta Varisco“ (tikai 53 centimetrus plata), kā arī viena no tūristu iecienītākajām (un plašākajām) ielām “Strada Nova“, kurā varēsiet atrast gan izsmalcinātus dārgo brendu veikalus, gan mazākas vietējās bodītes.
Ja dodat priekšroku greznībai un dekoratīvai izsmalcinātībai, tad kā viens no gotikas stila skaistākajiem pilsētas piemēriem noteikti ir “Galleria Giorgio Franchetti (Ca’ d’Oro)” nams. Mūsu apmeklejuma laikā, gan diemžēl bija apskatāms tikai galvenais ēkas pagalms, jo iekštelpām notika remontdarbi.
Visbeidzot, ja jūs interesē apmeklēt baznīcas, tad šajā rajonā jūs atradīsiet Venēcijas renesanses arhitektūras laikmeta baznīcu “Santa Maria dei Miracoli“ un “Santa Maria di Nazareth” baznīcu, kura atrodas pavisam netālu no piekrastes daļas, kurā kursē sabiedriskais transports uz Murano un San Michele salām. Vēl viena nozīmīga baznīca ir “Madonna dell’Orto“, Venēcijas gotikas arhitektūras piemērs, kurā ir apskatamās Tintoretto gleznas. Taču par mūsu iecienītāko rajona baznīcu kļuva mazāk zināmākā “Santa Maria Assunta detta I Gesuiti” baznīca.
Ebreju geto
Šeit atrodas arī ebreju geto apgabals, kurā ebreju kopienai bija jādzīvo Napoleona laikmetā. Tā ir vieta, ko iesakām apmeklēt īstiem vēstures cienītājiem un tiem, kuri vēlas iedziļināties ēbreju sabiedrības stāstos.
Venēcijas geto ir vecākais geto Eiropā un pasaulē. Geto vēsture ir ļoti īpaša un Venēcijas ebreju kopiena pēdējos gadsimtos ir piedzīvojusi krāšņus un sāpīgus notikumus. Piemēram, varbūt ne visi zina, ka pats vārds “Ghetto” izcēlies tieši šajā Venēcijas apgabalā. Ebreji ieradās Venēcijā sākot ar 1000. gadu, bet tikai 1300. gadā ebreju kopiena kļuva par pastāvīgu apmešanās vietu Venēcijas Republikas galvaspilsētā un ebreji tolaik varēja dzīvot jebkurā pilsētas rajonā.
Situācijas mainījās ap 1500. gadu, kad pēc “Cambrai līgas” kara beigām Venēcijā no sauszemes daļas ieradās daudzi ebreji, radot aizdomas un bažas kristīgās ticības pilsoņos, kas tolaik veidoja gandrīz visu Venēcijas iedzīvotāju kopumu. Senāts nolēma viņus neizraidīt, jo ebreji tolaik bija vienīgie salas “baņķieri”, tomēr viņiem lika pārvākties uz ierobežotu pilsētas daļu. Mūsdienās geto ir pilsētas ebreju kopienas centrs, kurā dzīvo aptuveni 450 cilvēku.
Murano
Varētu teikt, ka Murano jau vairs nav īsti pat daļa no pašas Venēcijas pilsētas, jo sala atrodas Venēcijas lagūnā un tās stāsts par zvejniekiem, amatniekiem un iedzīvotāju dzīvi veidojies gadsimtu gaitā, tur pat grandiozās Venēcijas Republikas ēnā. Salas lielā attīstība un bagātība sākās ar 1291. gada dekrētu, kas piespieda visas Venēcijas stikla rūpnīcas pārcelties uz šo salu, jo tās tolaik bija viegli pakļautas ugunsgrēkiem un apdraudēja Venēcijas pilsētu.
Mēs uz šo atšķirīgo salu devāmies izmantojot sabiedrisko transportu no iepriekšminētā Cannaregio rajona piestātnes F.te Nove līdz Murano Colonna pieturai. Pārbraucot no Venēcijas līdz Murano, ainava ievērojami mainās: no vēsturiskā centra, kas pilns ar arhitektūras šedevriem, jūs nokļūstat uz salas, kas sagaida ar krāsainām māju fasādēm un krietni mazākiem ūdens kanāliem.
Drīz vien sāksiet izprast kādēļ Murano sala ir slavena visā pasaulē ar savu tradicionālo stikla ražošanu. Uz salas atrodas daudzas laboratorijas un senas rūpnīcas, kurās var apbrīnot oriģinālo tehniku, kas izmantota pūšamā stikla ražošanas procesā, ko mantojušas veselas amatnieku paaudzes. Mēs ieteiktu jautāt vietējiem salas iedzīvotājiem, par to, kur tobrīd labāk doties vērot kādu no stikla pūšanas priekšnesumiem, jo tie ne vienmēr notiek tajās pašās vietās un laikos, taču kā viena no labākajām un stabilākajām vietām noteikti ir The Glass Cathedral.
Turpinot doties tālāk pa garo “Rio dei vetrai“ kanālu nebūs grūti apmaldīties starp neskaitāmajiem veikaliem, kur var iegādāties dažādus stikla suvenīrus (pulksteņus, lustras, rotājumus, dārglietas u.c.).
Svarīgs padoms: uzmanieties no neoriģināliem produktiem (ražotiem Ķīnā), kas diemžēl ir atrodami arvien biežāk!
Šķērsojot Longo tiltu uz pretējo salas krastu iesakām iegrimt vēl vairāk Murano stikla pasaulē apmeklējot Museo del Vetro muzeju. Šeit ir iespējams apbrīnot 700 gadu ilgu stikla vēsturi ar ko Venēcija lepojas līdz pat mūsdienām.
Netālu no muzeja atrodas skaistā Murano katedrāle, kas ir lielisks Venēcijas un Bizantijas stilu arhitektūras sajaukuma paraugs.
Burano
Venēcijas lagūnā atrodas arī cita krāsaina un rakstura pilna sala – Burano. Tā vilina ar koši krāsotām mājām, šauriem kanāliem un gadsimtiem senām mežģīņu darināšanas tradīcijām. Sala jūs apburs ar savu vizuālo šarmu un mierīgāku noskaņu salīdzonot ar rosmīgo Venēciju. Sīkāk par apskates vietām variet ielūkoties šajā atsevišķajā ierakstā.
Kāpēc nav datumi un cena?
Sveiki! Šķiet ir sanācis pārprātums no Jūsu puses.
Mēs neesam ceļojumu aģentūra, bet gan ceļojumu blogs (dienasgrāmata).
Mūsu mērķis ir ieteikt apskates vietas un dalīties ar savu pieredzi no iepriekšējiem ceļojumiem.