Bez liekiem ievadiem, sāksim uzreiz ar galveno faktu – ko apskatīt Kapadokijā tiešām netrūkst! Neļaujiet sevi apmānīt ar fotogrāfijām, kas veltītas tikai un vienīgi gaisa baloniem. Nevaram noliegt, ka lidojums ar gaisa balonu neapšaubāmi ir viens no Kapadokijas ceļojuma iespaidīgākajām aktivitātēm, taču lielā teritorija piedāvā daudz vairāk!
Neliels ievads par Kapadokiju
Pēdējo gadu laikā mums reizi pa reizei radās vēlme aizceļot uz Turciju un valsts apskati mēs parasti bijām iedomājušies, ka sāksim ar lielo un slaveno Stambulu, bet mēs nekad nebūtu domājuši, ka pirmo reizi spersim kāju Turcijā tieši ceļojumā uz Kapadokiju.
Daudziem cilvēkiem pastāv kļūdains priekštats, ka Kapadokija ir pilsēta Turcijā, taču tā absolūti nav konkrēta vieta, bet gan vēsturisks reģions valsts centrālajā daļā un noteikti viens no slavenākajiem galamērķiem visā Turcijā.
Reģions ir pasaulē pazīstams ar saviem slavenajiem “pasaku skursteņiem” un klasisko gaisa balonu attēlu rītausmā. Un mēs varam tikai apstiprināt, ka tā noteikti ir unikāla vieta, kuru ikvienam vērts apmeklēt vismaz vienu reizi dzīvē!
Akmens veidotie “pasaku skursteņi”, dažādu tonalitāšu klintis un gaisa baloni, kas lido pāri plašajām ielejām. Bet ne tikai, jo Kapadokija patiesībā piedāvā arī gana daudz mākslas, vēstures, kanjonus un neparastus klintī veidotus ciematiņus, kur senos laikos bija apmetušies tā laika iedzīvotaji.
Cik dienas pavadīt Kapadokijā un kad vislabāk to apmeklēt?
Mūsu ieteikums ir veltīt minimums 3 pilnas dienas. Bet, ja jums ir vairāk laika, tad noteikti nebūs garlaicīgi arī tur pavadīt 4-5 dienas, it īpaši, ja esiet dabas pārgājienu cienītāji.
Runājot ar mūsu naktsmītnes personālu un dažādiem iepazītiem cilvēkiem citur, kļuva skaidrs, ka mūsu apmeklējuma laiks bija izcils, jo laikapstākļi bija lieliski (ļoti silti un piemēroti gan īsām pastaigām, gan gārākiem pārgājieniem).
Tāpēc no mūsu personīgās pieredzes varam ieteikt bez šaubām izvēlēties maija mēnesi. Kā lielisks papildus iemesls nāca klāt arī fakts, ka tas bija tieši pirms “aktīvās sezonas” sākuma un tas ļāva ietaupīt pamatīgu naudas apmēru – cenas naktsmītēm un gaisa baloniem bija gandrīz “nesezonas” līmenī un tūristu pieplūdums arī vēl nebija izteikti jūtams.
Kur apmesties Kapadokijā?
Göreme mūsuprāt ir labākā vieta, kur nakšņot apmeklējot Kapadokijas reģionu. Tā ir viena no raksturīgākajām pilsētām reģionā, tur pastāv pietiekami daudz sabiedriskā transportu savienojumu uz iespaidīgām apskates vietām un noteikti nevar sūdzēties par izvēles opcijām, kur vakariņot ikviena gaumei.
Mēs bijām apmetušies “Vintage Cave House“ hotelī un varam absolūti ieteikt šo vietu kā izcilu! Nelielā izmēra viesnīca piedāvā tipiskus numuriņus alās ar skaistām detaļām un ļoti laipnu personālu.
Naktsmītnes lokācija atrodas kādā klusākā ieliņā, bet tikai dažu minūšu gājiena attālumā no pilsētas centra. Un bonusā jums būs lieliska terase no kuras baudīt skatu uz baloniem rītausmā, brokastot vai vienkārši atpūsties vakaros.
Savukārt, ja meklējiet mierīgāku vietu, tad laba alternatīva būs Uchisar pilsēta. Taču ņemiet vērā, ka tur būs mazāk izvēles starp veikaliem un ēstuvēm, kā arī nedaudz garāks ceļš, lai pilnībā sasniegtu galvenās reģiona apskates vietas izmantojot tikai sabiedrisko transportu.
Kā nokļūt uz Kapadokiju?
Vienkāršākais veids no Latvijas noteikti būs lidojot vispirms uz Stambulu un tālāk ar nākamo reisu sasniegt kādu no divām Kapadokijas lidostām – Kayseri vai Nevsehir.
- “Nevsehir” lidosta atrodas tuvāk Göreme un citām apkārtējām pilsētām, taču to apkalpo tikai daži Turkish Airlines reisi.
- “Kayseri” lidosta atrodas nedaudz tālāk, taču ir labāk savienota ar Eiropu, līdz ar to piedāvā arī tiešos reisus piemēram no Vācijas un Nīderlandes (kas reizēm sanāks lētāk nekā caur Stambulu).
Kā pārvietoties apskatot Kapadokiju?
Ja vēlaties patiesi iedziļināties un apskatīt visu, ko Kapadokijas reģions piedāvā, tad jums neatliks nekas cits, kā noīrēt auto (vai tur doties ar savējo no Latvijas) un jums bez šaubām būs patiesi liela brīvība.
Labās ziņas tomēr netrūkst arī visiem tiem, kas nevar vai nevēlas Kapadokiju apskatīt pie auto stūres, jo netrūkst arī vietu, kur iespējams samērā viegli nokļūt ar sabiedrisko transportu, gan dažādas dienas ekskurijas.
Ko apskatīt Kapadokijā?
Kad garais izklāsts par praktisko pusi izlasīts, laiks beidzot atklāt, ko apskatīt Kapadokijā! Ņemiet vērā, ka raksta turpinājumā uzzināsiet par labākajām apskates vietām, bet saraksts varētu būt arī daudz garāks tiem, kuri vēlas veltīt vairāk laika unikālā reģiona apmeklējumam.
Mēs šī ceļojuma laikā visas zemāk aprakstītās vietas apskatījām paļaujoties tikai uz sabiedrisko transportu, taksometriem un protams savu kāju spēku. 🙂 Tāpēc uzskatām, ka samērā daudz var apskatīt arī bez auto izmantošanas, bet protams arī apzināmies, ka braucot pašiem, apskates vietu saraksts paplašinātos…īsi sakot, izvēle ir jūsu rokās. 😉
Göreme pilsētas labākās apskates vietas
Göreme pilsēta ļoti daudziem ceļotājiem kalpo kā izcila “bāzes” apmešānās vieta no kurienes doties uz visiem Kapadokijas reģiona virzieniem, lai apmeklētu skaistākās vietas, bet tas nebūt nenozīmē, ka pašā pilsētā nav nekā apskates vērta!
Lai gan daudziem varētu šķist nogurdinoši un neatbilstoši brīvdienām, mēs tomēr iesakām vismaz vienu rītu piecelties pavisam agri, lai dotos vērot maģisko saullēktu un gaisa balonu pacelsaņos uz augstāko pilsētas panorāmisko punktu (skatīt kartē). Bet slinkākie ceļotāji var izvēlēties turp doties uz saulrietu. 🙂
Nelielā attālumā no Göreme pilsētas centra atrodas brīvdabas muzejs – Göreme Open Air Museum. Parasti tā ir diezgan populāra un tūristu pārpildīta vieta. Tur jums būs iespējams apskatīt dažas no baznīcām, kas vislabāk saglabājušās Kapadokijas rajonā.
Ņemot vērā, ka brīvdabas muzejs atrodas mazāk kā 2km attālumā no Göreme pilsētas centra, tas būs sasniedzams arī ar kājām nelielas pastaigas gājienā. Varēsiet atklāt, kā senie iedzīvotāji “pasaku skursteņos” izveidoja savas mājvietas un apskatīt skaistas klinšu baznīcas ar lieliskiem sienu gleznojumiem no Bizantijas impērijas laikiem.
Savukārt mierīgākiem ceļojuma momentiem mums patika arī reizēm vienkārši pamaldīties pa pilsētas šaurajām ieliņām, baudīt vietējo virtuvi un turku kafiju ar tipiskajiem saldumiem…kā arī atrast labākos suvenīrus. Bez šaubām netrūkst Göreme nostūri, kas ir īpaši izveidoti kā foto kadru vietas.
“Uçhisar Kalesi” klinšu pils
Uçhisar pilsētiņu būs ļoti viegli sasniegt arī izmantojot sabiedrisko transportu, jo regulāri (ik pēc pusstundas) no Göreme kursē mikroautobusi (biļetes cena 30 TL jeb aptuveni 0,80€), kuri aizvedīs līdz punktam (skatīt kartē) no kura nebūs atlicis vairs daudz, ko iet līdz galvenajai apskates vietai. Pa ceļam turklāt bija arī vairāki suvenīru veikaliņi ar īpaši lielu izvēli un sakarīgām cenām.
Jau ceļā uz pili mūsu acu priekšā parādījās burvīgas dabas ainavas ar neskaitāmi daudz iespējām izpētīt apkārtni caur mazākām un lielākām taciņām, pietuvoties neparastajiem klinšu veidojumiem un vienkārši baudīt skatu malkojot tēju kafejnīcā.
“Uçhisar Kalesi“ noteikti nav pils, tādā veidā, kā mēs parasti esam pieraduši redzēt tāda tipa celtnes, jo vieglāk to nosaukt par iespaidīgu klinšu veidojumu, kas pēc formas atgādina gigantisku skudru pūzni (tā mums reiz likās arī Gruzijā).
Stratēģiskās pozīcijas dēļ pagātnē pils tika izmantota kā aizsardzības cietoksnis, bet mūsdienās tā ir izcila vieta, kur baudīt neskaitāmi daudz skaistu skatu no ļoti daudziem pils apkārtnes nostūriem.
Ja nolemjat tomēr arī apmeklēt pili, esiet gatavi kāpt 120 pakāpienus, lai sasniegtu virsotni. Pūles atalgos ar brīnišķīgu panorāmu, jo augšpusē pavērsies 360° grādu skats uz visu ieleju.
Nākot lejā apstājāmies pie nelielā tirdziņa, kur baudījām svaigi spiestās augļu sulas un pa kādai gardai sukādei…visam bonusā protams neiztikt arī bez lieliska skata pastaigas pēdējā pieturvietā.
“Kaymakli” pazemes pilsēta
Kapadokijas reģionā atrodas aptuveni 200 pazemes pilsētu/ciemu, tādēļ mūsuprāt apmeklēt vismaz vienu no tiem ir gandrīz kā obligāta pieturvieta, kad meklējiet, ko apskatīt Kapadokijā.
Mēs iesakām labāk apmeklēt “Kaymakli” pazemes pilsētu (nevis slavenāko “Derinkuyu“), jo tā sākas un beidzas atšķirīgos punktos un līdz ar to liksies interesantāka. Turklāt tuneļi ir labāk izgaismoti un nedaudz vieglāk ejami nekā citviet. Bet paturiet prātā, ka daži tuneļi tomēr ir ļoti šauri un būs nepieciešams nedaudz pietupties, lai tiktu tiem cauri.
“Kaymakli” pazemes pilsētu iespējams sasniegt braucot ar diviem mikroautobusiem sekojošā veidā:
- Vispirms no Göreme autoostas (skatīt kartē) izvēlieties maršrutu līdz Nevşehir pilsētai. Iesakām šoferim pirms iekāpšanas pateikt, ka vēlaties doties uz “Kaymakli“, tādā veidā šoferis jūs atstās pieturā (skatīt punktu kartē), no kurienes tālāk varēsiet nokļūt līdz Kaymakli pazemes pilsētai. Šajā maršrutā mikroautobusi kursē ļoti regulāri.
- Kad būsiet sasnieguši Nevşehir, šķērsojiet ielu uz pretējo pusi un tur būs vairāki uzkodu tirgošānās stendi, bet neiesakām tur pārāk aizrauties, jo jūsu nākamais mikroautobuss nemēdz kursēt tik bieži, tāpēc labāk to nepalaist garām. 🙂 Atliks vien sagaidīt otro mikroautobusu ar uzrakstu Kaymakli un tad nepilnas pusstundas laikā nokļūsiet tieši līdz pazemes pilsētai.
- Precīzas biļetes cenas šiem abiem mikroautobusiem mēs neatceramies, taču katra biļete noteikti nemaksāja vairāk par 50 TL (~1,30€).
“Zelve” brīvdabas muzejs
Kapadokijas reģionā iespējams apmeklēt vairākus brīvdabas muzejus un populārākais no tiem noteikti ir iepriekšminētais Göreme brīvdabas muzejs, taču tiem, kas vēlas apmeklēt tikai vienu no tāda tipa apskates vietām, mēs tomēr iesakām izvēlēties “Zelve” brīvdabas muzeju, kurš ir lielāks savā platībā un arī vairāk baudāms, jo to neapmeklē tik ļoti daudz cilvēku.
Iesakām doties uz “Zelve” brīvdabas muzeju rīta pusē, kad būs krietni mazāk cilvēku un varēsiet nesteidzīgi izbaudīt plašos kanjonus un vairākas takas.
Jaatzīst, ka nelielas grūtības mums sagādāja nokļūšana uz šo dabas pērli, jo brīvdabas muzejs atrodas aptuveni 8 km attālumā no Göreme pilsētas. Dzirdējām, ka ir ceļotāji, kuri turp dodas ar kājām.
Zināms, ka starp Ürgüp un Avanos mazpilsētām kursē mikroautobusi, kas pa ceļam piestāj arī Göreme pilsētā, taču mums neizdevās noskaidrot attiešanas laikus. Tā nu meklējām alternatīvas un izvēlējāmies doties turp ar taksometru. Brauciens (no Göreme autoostas) mums izmaksāja 250 TL (mazāk par 7€), bet iespējams var sarunāt arī lētāk.
“Zelve” brīvdabas muzejs izveidojies Y burta formas ielejā, ko ieskauj varenas klinšu sienas un tur atrodas vairākas bizantiešu laikmeta klinšu apmetnes. Interesanti, ka tās bija apdzīvotas līdz pat 1952. gadam, kad tika atzītas par pārāk bīstamām un ciema iedzīvotājiem bija jāmēklē sev jaunas mājvietas.
Atpakaļ ceļā muzeja stāvvietā gaidīja pāris taksometri, bet mēs apzināmies, ka ne vienmēr tādi būs, tāpēc eksperimenta nolūkos tomēr gribējām nokļūt atpakaļ izmantojot sabiedrisko transportu. Sacīts, darīts!
Izrādās netālu no muzeja ieejas (skatīt kartē) mēdz braukt garām mikroautobusi, taču diemžēl mums nav to attiešanas laiki. Precīzu biļetes cenu mēs neatceramies, bet tā noteikti nebija lielāka par 50 TL (~1,30€).
“Rose Valley” (rožu ieleja)
Mēs vienmēr esam gatavi jauniem un interesantiem pārgājieniem, vēl jo vairāk, ja tie ir dabā un ved cauri burvīgām ainavām un vēsturiskām vietām! Vai ticēsiet, ka tādu dabas skaistumu var baudīt bez cilvēku pūļiem, cik vien ilgi vēlaties un pilnībā bez maksas? Tieši tā!
Vienīgais mīnuss jāmin fakts, ka teritorija ir visai liela un dažādo pastaigu taku un apskates vietu norādes nav pārāk daudz un līdz galam skaidras, tāpēc iesakām plānot rezerves laiku (gadījumiem, ja sanāks pamaldīties).
Tā bija mūsu pēdējā diena būrvīgajā Turcijas “pasaku skursteņu” reģionā, bet tas nebūt nenozīmē, ka mums vairs nebija, ko apskatīt Kapadokijā.
Pēc kārtīgām brokastīm devāmies vēlā rītā uz Göreme pilsētas autoostu, no kurienes sagaidījām savu mikroautobusu Çavuşin ciemata virzienā. Ja atmiņa neviļ, tad biļetes cena bija 40-50 TL (1,00€ – 1,30€).
Sasnieguši Çavuşin ciemata pieturu ceļmalā (skatīt kartē), turpiniet iet taisni uz priekšu (kādus 500m) līdz nonāksiet līdz lielam krustojumam un redzēsiet lielo klinšu veidojumu ar “Çavuşin Kilisesi” baznīcu (kas kādu laiku jau ir slēgta). Tad griežaties strauji pa labi un turpiniet iet taisni pa galveno ceļo kādas 20-25 minūtes.
Būsiet sasnieguši “Vaftizci Yahya Kilisesi” baznīcu, kas būs redzama ciemata centrā pie sienu klintīm augšpusē. Ja vēlaties piestāt kādā kafejnīcā vai restorānā, tad dariet to šeit, jo turpmāko stundu laikā tādas opcijas nebūs pieejamas.
Pēc ašas ciemata apskates un ūdens rezervju nodrošināšanas, mēs bijām gatavi doties ceļā un beidzot uzsākt pārgājienu “Rose Valley” virzienā (nogriežoties mazajā ieliņā pie mošejas).
Ātri vien sapratīsiet, kad būs beigušās mazā ciemata robežas un apkārt sāks parādīties dabas plašumi. Pēc aptuveni noieta kilometra no Çavuşin ciemata centra, nonāksiet uz taku krustojuma, kur jums jādodas pa kreisi, lai beidzot sāktu “Rose Valley” maršrutu (skatīt kartē).
Esiet uzmanīgi un sekojiet norādēm, taču galvenokārt atliks vien doties taisni, lai sasniegtu galvenās apskates vietas šajā pārgajienu takā. Sākotnēji maršruts vedīs nedaudz uz augšu un jums būs iespējas apstāties daudzos punktos ar lielisku panorāmu.
Tad sāksies posms cauri šaurām klinšu aizām, bet tas noteikti būs to vērts, jo pēc tam nokļūsiet līdz vairākām senlaicīgām baznīcām un neparastu formu alām.
Iesakām noteikti doties klinšu baznīcu izlūkos arī iekšpusē, it īpaši Haçlı Kilise. Galvenajā telpā vēl projām saglabājušies seni sienu gleznojumi.
Visapkārt mūs nebeidza pārsteigt jauni dabas ainavu skati un bez šaubām tur bija lieliskas vietas, kur uzņemt izcilas foto atmiņas!
Turklāt mūsu apmeklējuma laikā tur atradās arī pavisam neliela kafejnīca ar terasi. Ņemot vērā lokāciju, cenas protams nav no tām lētākajām, bet iesakām mēģināt nokaulēt cenu, jo mums tas izdevās visai pamatīgi, kad atteicāmies no dzērienu piedāvajuma un mānīgā gaitā devāmies prom. 🙃
Pēc nelielas pauzes kafejnīcā turpinājām ceļu uz “Direkli Kilise” baznīcu, kuru godīgi sakot nebija ļoti viegli atrast. Lielās kolonnas mūs nedaudz pārsteidza, jo alu baznīcas parasti nemēdz būt tik plašas.
Ekskursijas ar zirgiem
Ekskursijas zirga mugurā noteikti ir lielisks veids, kā iegremdēties Kapadokijas skaistumā, izpētot apkārtnes brīnišķīgās klinšu ielejas un takas starp “pasaku skursteņiem”.
Pastāv desmitiem rančo un fermu, kur varēsiet atrast sev piemērotāko maršrutu un neatkarīgi no tā vai esiet pilnīgi iesācēji vai pieredzes bagāti, jums nebūs par, ko uztraukties, jo visas ekskursijas norit gidu pavadībā. Vairums ekskursiju notiek saulrietā un ir pāris stundas ilgas.
Mūsuprāt vislābākās vietas, kur doties būtu “Red Valley“, “Rose Valley” vai “Love Valley” ielejas. Kur saulrieta laikā akmeņu klintis iekrāsosies oranžos un sarkanīgos toņos, kā arī visapkārt vērojami būs lieliski dabas skati!
Vienmēr, kad ieraugām zirgus, mūsu sejās iezogās smaids, jo šie dzīvnieki spēj mūs savaldzināt ar savu maģisko šarmu un skaistumu. Tā bija mūsu pirmā pieredze būt zirgu mugurā un pastaiga nebija grūta…dažādi ceļu segumi, nelieli uzkalni un protams “valdzinošā” mīlas ieleja. Jāatzīst, ka tur gribējās pavadīt ilgāku laiku, bet diemžēl ekskursijas gidi pamatīgi visu sasteidza.
No zirga mugurā pavadītā laika bija arī atpūtas pauze pie nelielas dzērienu bodītes, kur bija dažādas iespējas uzņemt “instagramīgos” foto kadrus. Brīvais laiks tur tika veltīts mazliet par daudz, bet saulei rietējot devāmies atpakaļ uz ekskursijas sākuma punktu. Tikai atskatoties atpakaļ varēja saskatīt, cik gleznainas bija debesis, jo saulriets mums spīdēja pakausī.
Mēs ikvienam iesakām izmēģināt līdzīgu pieredzi pa klinšaino Kapadokiju, jo tas būs skaists piedzīvojums gluži kā mums tas bija neskatoties uz nelielajiem iepriekš minētajiem mīnusiem.
