Čehijas galvaspilsēta ir viena no burvīgākajām pilsētām visā Eiropā – eleganta, romantiska, arhitektoniski un vēsturiski bagāta, kā arī tur atrodas viena no lielākajām pilīm pasaulē. Turklāt atšķirībā no daudzām citām “vecā kontinenta” galvaspilsētām, Prāgas pilsētvides organizācija patīkami pārsteidz, jo lielu daļu no vēsturiskā centra apskates vietām var viegli apmeklēt ar kājām. Ķersimies vērsim pie ragiem un raksta turpinājumā varēsiet atklāt mūsuprāt labākās apskates vietas Prāgā! 😉

Neliels ievads
Par laimi, Prāgas vēsturiskais centrs no Otrā pasaules kara sprādzieniem izkļuva gandrīz neskarts, tāpēc arī mūsdienās ir iespējams apbrīnot lielisko baroka ēku krāšņumu, noslēpumainās bruģētās alejas, greznās vecpilsētas gatves, vēsturiskos tiltus, gotiskā stila baznīcas un daudz ko citu.

Prāga ir neticami labs galamērķis visos gadalaikos. Pat ja, rudens un ziemas mēnešos vidējās temperetūras mēdz būt visai zemas, tā tomēr ir pilsēta, kuru patīkami būs apmeklēt jebkurā laikā (mēs bijām novembra sākumā un laikapstākļi bija patīkami, bet mainīgi).
Labākās apskates vietas Prāgā
Mūsu gadījumā ar pilnu nedēļas nogali pietika, lai apmeklētu daudzus svarīgākos apskates vērtos objektus un bija pietiekami laika, lai sajustu Prāgas maģisko atmosfēru, bet, ja vēlaties iedziļināties pilsētā kārtīgi, jums būs nepieciešama vēl vismaz viena diena klāt, bet vērts palikt būs pat uz vēl vairāk dienām, jo tiešām netrūkst iespaidīgu apskates vietu.

Vecpilsētas laukums un astronomiskais pulkstenis
Vecpilsētas laukums “Staroměstské náměstí“ piesaista daudzus tūristus un tas nemaz neizbrīna, jo tā apkārtnē atrodas vairākas nozīmīgas ēkas, kā piemēram Sv. Nikolaja baznīca (Kostel sv. Mikuláše), “Kinských” nacionālā mākslas galerija, Svētās Marijas baznīca (Chrám Matky Boží před Týnem) ar saviem ikoniskajiem torņiem un protams arī vecais rātsnams ar savu slaveno astronomisko pulksteni.



Turklāt laukumā atrodas arī vairākas varenas arhitektūras pērles no dažādiem stiliem, bet laukuma centrā būs grūti nepamanīt čehu teologam Jan Hus veltīto pieminekli.

Astronomiskais pulkstenis tika projektēts 15. gadsimtā un ir viens no slavenākajiem Prāgas simboliem. Šim viduslaiku mākslas darbam ir mehānisms, kas sastāv no trim galvenajiem elementiem:
- Astronomiskā ciparnīca, kas papildus laikam attēlo saules un mēness stāvokli debesīs
- Mehānisms, kas ik stundu aktivizē 12 apustuļu figūras
- Apakšējā ciparnīca, kas attēlo gada mēnešus un satur kalendāru ar Čehijas vārda dienām

Kārļa tilts
Ja tiek jautāts par to, kādas ir labākās Prāgas apskates vietas, tad bez šaubām vienmēr tiek pieminēts arī viens no slavenākajiem pilsētas simboliem – 515 metrus garais akmens tilts, kas tika uzcelts 1357. gadā un mūsdienās savieno vecpilsētu (Staré Město) ar skaisto “Malá Strana” rajonu.


Kopš 18. gadsimta tilta abās malās kopā izvietotas 30 baroka stilā veidotas statujas un tā ir izteikti populāra tūristu iemīlēta vieta jebkurā dienas laikā, kur varēsiet klausīties vietējos ielu muzikantus, apbrīnot gleznotājus un netrūks arī pa kādam tirgotājam…kopā tas viss izveido īpaši romantisku atmosfēru, ko iesakām baudīt lēnas pastaigas laikā.



Bez šaubām panorāma no abām tilta malām ir iespaidīga, bet īpaši skaisti mūsuprāt tieši ir skati torņu virzienā, kas atrodas abos tilta galos un senatnē bija veidoti aizsardzības nolūkos, bet mūsdienās tos var apmeklēt arī no iekšpuses.



Personīgi mēs iesakām tieši “Staroměstská mostecká věž” torni, kur iekšpusē atrodas neliela muzeja izstāde par tiltu, bet pats labākais tomēr jūs sagaidīs pašā torņa augšpusē, jo varēsiet mierīgi izbaudīt panorāmu uz lielo tiltu un vecpilsētas jumtu ainavu.

Vakarā tilts tiek arī izgaismots, bet tas bieži vien ir arī laiks, kad tur ir vislielākie cilvēku pūļi. Savukārt, ja vēlaties tiltu redzēt bez cilvēkiem (vai gandrīz), tad vienīgā iespēja ir turp doties agri no rīta.

“Malá Strana” rajons
Kad vecpilsēta apskatīta, tad šķērsojot iepriekš minēto Kārļa tiltu varēsiet viegli sasniegt “Malá Strana” rajonu, kas mūsuprāt ir viena no aizraujošākajām Prāgas daļām. Apkārtni vērts rūpīgi atklāt lēnās pastaigās ar kājām (jo tas gandrīz viss principā ir tikai gājējiem radīts).


Varēsiet viegli un patīkami apmaldīties starp glīto un krāsainu ēku ielām un tikpat viegli nokļūt laukumā ar krāšņām baznīcām (piemēram “Malostranský chrám sv. Mikuláše“). Tā būs arī lieliska vieta, kur atrast izcilus krodziņus, kafejnīcas vai restorānus. Savukārt suvenīru meklētājiem netrūks dažādu veikaliņu un vietējo izstrādājumu bodīšu.

Prāgas pils un katedrāle
Ja būtu jāizvēlas viena ēka, kas vislabāk spēj reprezentēt Prāgu, tad visticamāk tā būtu Prāgas pils, jo tā ir Čehijas galvaspilsētas simbols, kā arī viena no lielākajām pilīm pasaulē ar iespaidīgo 70 000 kvadrātmetru platību.
Gandrīz vienmēr slavenā čehu rakstnieka Kafka romānu galvenā varone ir Prāgas pils un tā noteikti ir viena no svarīgākajām pilsētas apskates vietām. Ar savu nepieejamo un pat nedaudz draudīgo izskatu lielā celtne dominē Čehijas galvaspilsētu no uzkalna augšpuses.

Lai to sasniegtu, jums nāksies pieveikt nedaudz stāvu un pagaru gājēju ceļu pa kāpnēm (Staré zámecké schody), bet, kad būsiet klāt, tad jūsu priekšā pavērsies skaista panorāma no nelielas skatu platformas (Vyhlídka Na Opyši) un turpinot ceļu varēsiet sākt ieelpot atmosfēru ar vēstures un leģendu sajaukumu.

Tā nav tikai vienkārša pils, bet gan milzīgs arhitektūras komplekss, kurā bez Prāgas pils un dārziem ietilpst arī lielā un iespaidīgā Prāgas katedrāle, romānikas stila veidotā “Svatého Jiří” bazilika, “Zelta ieliņa” (Zlatá ulička u Daliborky) un “Lobkowicz” nams ar Canaletto mākslinieka šedevriem, kā arī Mocarta un Bēthovena manuskriptiem.

Ņemot vērā to, ka lielajā pils teritorijā atrodas vairākas ēkas, ir iespējams iegādāties ieejas biļeti uz visu kompleksu. Ja esiet Prāgā tikai uz pāris dienām, tad iesakām sekot mūsu piemēram un apskatīt pils kompleksu tikai ārēji (nemaksājot ieejas biļeti), jo savādāk jums vienkārši neatliks laika daudzām citām pilsētas apskates vietām.
Savukārt, ja vēlaties apmeklēt visu lielo pils kompleksu, tad iesakām ieplānot vismaz pusi dienas šai Prāgas daļai. Vizīti ieteicams sākt ar Karalisko pili, kuras iekšpusē atrodas 16. gadsimtā veidotā “Vladislava” zāle, kas tika izmantota karaļu kronēšanai, banketiem, tirgiem un pat sacensību turnīriem.


Pēc tam būs iespēja aplūkot mākslas galeriju, kurā ir apskatāmi vairāk nekā 100 šedevru. Papildus tur apmeklējama arī izstāde par Prāgas pili, lai iedziļinātos vairāk vēsures notikumos. Netālu esošajā “Svatého Jiří” bazilikā savukārt atrodas dažu Čehijai nozīmīgu vēsturisku personību kapenes.



Svētā Vita katedrāles celtniecība aizņēma gandrīz 600 gadus un iesakām to kārtīgi aplūkot no ārpuses, jo visapkārt ekai redzamas dažādas interesantas detaļas.



Uz vienu no lielākajām baznīcām Eiropā bieži vien mēdz būt garas rindas, lai to apskatītu iekšpusē. Tur jūs sagaidīs brīnišķīgas vitrāžas logos, iespaidīgais divas tonnas smagais sudraba sarkofāgs un grezni dekorētā Svētā Vāclava kapela ar dārgakmeņiem un dažādiem zelta priekšmetiem.

Papildus apskates vietas Prāgas pils tuvumā
Iesakām turpināt pagarināt Prāgas apskati šajā pilsētas daļā līdz “Hradcany” laukumam. Tur atrodas mākslas galerija vēsturiskā “Schwarzenberský” nama telpās, kas lepojas ar vareniem meistardarbiem no renesanses un baroka laikmetiem.

Iesakām apmeklēt arīdzan “Loreto” svēto kompleksu, kas ir no svarīgākajām svētceļojumu vietām Prāgā. Tur atrodas septiņas kapelas un 1737. gadā iesvētītā skaistā baroka stila baznīca, kuras iekšpusē iespējams apbrīnot renesanses stilā dekorēto augsto altāri. Viens no skaistākajiem svētnīcas elementiem ir zvanu tornis un slavenais kariljons.

Turpinot ceļu līdz uzkalna “beigām” nonāksiet līdz vēl vienam klosterim. Tur slavenākā ēkā ir Strahovas klostera greznā bibliotēka, kur tiek saglabātas viduslaiku grāmatas un manuskripti, kā arī dažādas antīkas ilustrācijas un globusi.
Nepalaidiet garām arī Strahovas Svētās Marijas baznīcu, kas no ārpuses ar savu balto un vienkāršo izskatu ir visai maldinoša, jo tās iekštelpas tomēr spēj pārsteigt ar savu neparasto mākslas formu pieskārienu.

“Letenská” parks
“Letná” rajona uzkalns būs ideāla vieta kurp doties relaksēties jebkurā gadalaikā, ja meklējat atpūtu prom no pilsētas drūzmas un cilvēku pūļiem. Mēs baudījām rudenīgu atmosfēru pateicoties krāsainajām koku lapām, kā arī atradām nelielo skatu platformu (Letenská vyhlídka) ar izcilo panorāmu pāri Prāgas pilsētai (atrašanās vietu skatīt kartē).


Parka teritorijā atrodas arī viens no slavenākajiem Prāgas alus dārziem, kur var izbaudīt izlejamo alu, ceptas desiņas un lielisku panorāmas skatu sēžot turpat pie galdiņa.

Ebreju “Josefov” kvartāls
Pirms Prāgas apmeklējuma mūsu prātos ebreju kvartālu bijām iedomājušies pilnu ar senām, gotiskām, varbūt nedaudz brūkošām ēkām, kas atspoguļo bagāto kvartāla vēsturi. Tā vietā mēs nokļuvām uz Pařížská ielas, kur ieraudzījām brīnišķīgus jūgendstila ēku piemērus.


Bet drīz vien pamanīsiet arī kvartāla vēsturisko pusi, kur vecās un jaunās arhitektūras apvienojums saplūst vienā veselā. Vecas un jaunas sinagogas, atmiņas par holokaustu ebreju kapsētā un Dāvida zvaigznes liecina par ebreju vēsturisko un kulturālo mantojumu Prāgā, kas ir viena no vecākajām kopienām visā Eiropā.
Senā geto nemierīgā vēsture aizsākās 13. gadsimtā, kad ebrejiem tika pavēlēts pamest savas mājas, kas tolaik atradās dažādās pilsētas vietās un visiem nācās pārcelties uz šo konkrēto apkaimi. Nākamajos gadsimtos līdz ar ebreju izraidīšanu no citiem Prāgas apgabaliem un jaunu iedzīvotāju ierašanos no kaimiņvalstīm iedzīvotāju blīvums apkaimē turpināja palielināties.
Lielākā daļa ievērojamo vēsturisko ēku tika izglābtas no iznīcināšanas un līdz mūsdienām kalpo kā liecība par ebreju vēsturi Prāgā un atspoguļo vislabāk saglabāto ebreju vēstures pieminekļu kompleksu Eiropā.
Prāgas ebreju kvartāls radās viduslaikos, bet Prāgas pilsētai tika pievienots tikai 1850. gadā. Rajona nosaukums tapis par godu Jozefam II, kurš darīja visu iespējamo, lai integrētu ebreju kopienu Prāgas sociālajā un ekonomiskajā dzīvē. Viens no to laiku “atstumtības” piemēriem bija fakts, ka divus gadsimtus ebrejiem bija jāvalkā dzeltens simbols, lai viņus identificētu starp citiem iedzīvotājiem.




Apskates vērta noteikti ir 1868. gadā uzceltā “Spāņu” sinagoga ar savu vareno un grezno arābu-andalūziešu arhitektūras stila interjeru.
Iespaidīgais centrālais kupols patiešām ir grandiozs, bet ar to viss nebeidzas, jo visapkārt apbur pārsteidzošās dekorācijas ar krāsām un apzeltītām detaļām! Papildus apskatei pieejamas arī divas izstādes, kas apkopo celtnes un ebreju kopienas pagātni.

Lai gan tas varētu šķist nedaudz dīvaini, bet tomēr iesakām apmeklēt arī neparasto veco ebreju kapsētu, kurā ir vairāk nekā 12 000 kapakmeņu novietoti gandrīz kā nejauši viens virs otra.
No 15. līdz 18. gadsimtam tā bija vienīgā izmantotā kapsēta ebrejiem, tadēļ, kad vairs nebija jaunu kapu vietu, tad visa teritorija tika noklāta ar zemes kārtu un virs tās tika izveidotas jaunās kapu vietas. Tādejādi izveidojusies kapsēta ar aptuveni desmit slāņiem un apmēram divpadsmit tūkstošiem kapakmeņu.

“Staronová” sinagoga savukārt lepojas ar Eiropā vecākās aktīvās sinagogas statusu (kopš 1270. gada) un vienlaikus tas ir arī vecākais saglabājies viduslaiku sinagogas paraugs ar divām navām.



Ebreju kvartāla apmeklējums var noslēgties ar 16. gadsimtā uzcelto “Maisel” sinagogu, kas 1689. gadā cieta ugunsgrēkā un tādēļ tika pārbūvēta baroka stilā 19. gadsimtā, bet vēlāk tā tika atjaunota jau neogotikas stilā.
Kopš 1960. gada tajā atrodas liela ebreju priekšmetu kolekcija: grāmatas, dekoratīvi ornamenti, tekstilizstrādājumi, sudrabs u.c.

“Nove Město“
Ietekumi par Prāgu nebūt nav galā un mēs iesakām doties uz “Nove Město” rajonu visiem Prāgas apmeklētājiem, kam ir iespējas veltīt vairāk laika Prāgas izpētei vai rodas vēlme apskatīt savādāku pilsētas pusi.
Sarunu laikā par pilsētu “jaunajiem” rajoniem cilvēku domas parasti aizceļo līdz modernām ēkām, kas izskatās nevietā, ja tās atrodas blakus vēsturiskajam centram un dažkārt arī par apšaubāmas gaumes arhitektūru. Tomēr Prāgas gadījumā tas tā īsti nav, jo “Nove Město” rajons ir vairāk kā 600 gadus vecs!
“Nove Město“ rajona pamati tika izveidoti 1348. gadā sekojot Luksemburgas Kārļa IV velmēm, kurš savā galmā aicināja māksliniekus, alķīmiķus, arhitektus un rakstniekus no visa kontinenta. Tieši viņš Prāgu pārveidoja par vienu no svarīgākajām pilsētām Eiropā.

Pateicoties trīs svarīgākajiem pilsētas tirgiem, jaunais rajons gadsimtiem ilgi bija apgabals, kurā galvenokārt dzīvoja tirgotāji. Un pat mūsdienās tā ir pilsētas komerciālā sirds ar neskaitāmi daudziem veikaliem un klubiem, kas nepārtraukti piesaista vietējos iedzīvotājus un tūristus.

Dejojošā māja ir viena no slavenākajām ēkām visā Prāgā. Kāpēc? Jo tā ir visai neparasta! Tā izveidota no divām pilnīgi atšķirīgām celtnēm – viena akmens un otra stikla. Un abas daļas vairāk vai mazāk harmoniski “apskauj” viena otru un tā vien šķiet, ka dejo kādu nezināmu deju. Tieši tā iespaidā radās ēkas nosaukums, ko reizēm dēvē arī par “Fredu un Džindžeru” (slaveno dejotāju Freda Astēra un Džindžeras Rodžersas piemiņai). Ēkas celtiniecība tika pabeigta 1996.gadā vietā un tās iekšpusē atrodas viesnīca, dažādi biroji, mākslas galerija, kafejnīca un izsmalcināts restorāns.

Starp vietējiem sauktā “Kafkas galva” ir viena no jaunākajām čehu mākslinieka Cerny instalācijām un tā atrodas “Quadrio” iepirkšanās centra pagalmā. 10 metrus augstā un rotējoša statuja sver aptuveni 39 tonnas un tā attēlo slavenā čehu rakstnieka Franz Kafka galvu.
Neparastā statuja sastāv no 42 horizontālām tērauda daļām un šķiet, ka skulptūra vēlas attēlot rakstnieka nemierīgo personību un eksistenciālās šaubas, kas visu mūžu viņu pārņēma.

Starp ēku jumtiem “krītošā vīrieša” statuja ir vēl viens čehu mākslinieka Cerny darbs, kas uzstādīts 1996. gadā un attēlo Zigmundu Freidu. Izskaidrojums tam nav īsti zināms, jo autors par saviem darbiem nekad nesniedz paskaidrojumus un uzskata, ka interpretācijai ir jābūt katra novērotāja ziņā.
Populārākā versija atspoguļo cilvēka nepieciešamību izlemt par to, vai dzīvē labāk cīnīties vai tomēr padoties. Savukārt citi uzskata, ka statujas stāsts ir par Freida grūto dzīvi komunisma periodā un intelektuāļa lomu mūsdienu sabiedrībā.

Papildus ieteicamās “Jaunpilsētas” rajona apskates vietas:
- Jaunais rātsnams (Novoměstská radnice) – 1348. gadā uzceltajai ēkai bija būtiska nozīme vienā no svarīgākajiem 15. gadsimta notikumiem Prāgā. Tur notika pirmā Prāgas aizstāvēšana 1419. gadā, kas aizsāka husītu krusta karu.
- “Václavské náměstí“ – lielais laukums, kam bija galvenā loma komunisma krišanas laikā.
- “Mucha” muzejs – tas atrodas Kaunicky pils telpās un tajā ir apkopoti desmitiem mākslas darbu no neparastā čehu mākslinieka Alphonse Mucha.
- Prāgas Nacionālais muzejs – 1890. gadā celta ēka, kurā atrodas pilsētas svarīgākais muzejs.
- “Státní Opera“ – kopš 1945. gada tā ir Prāgas galvenā opera.
- Komunisma muzejs – pārskats par Čehijas politisko vēsturi divdesmitajā gadsimtā.
- Jeruzalemes sinagoga – vienīgā no Prāgas sinagogām, kas neatrodas kādreizējā ebreju geto teritorijā, bet gan Jaunpilsētā, netālu no dzelzceļa stacijas. Tā izceļas ar ievērojamo izmēru un savu krāsaino fasādi, kas atgādina islāma arhitektūru Spānijā.
Biežāk uzdotie jautājumi
Ideāli būs Prāgai atvēlēt vismaz 2–3 pilnas dienas, lai apmeklētu galvenos apskates objektus un izbaudītu pilsētas atmosfēru. Bet noteikti vērts palikt arī uz 4 vai 5 dienām.
Prāga izmaksu ziņā ir diezgan pieejama salīdzinājumā ar daudzām citām Eiropas galvaspilsētām, taču tūristu vidū tā ir kļuvusi patiesi populāra un daudzviet cenas var būt augstākas.
Laicīgi un rūpīgi plānojot, noteikti iespējams būs atrast sakarīgas cenas gan naktsmītnēm, gan vietām, kur paēst. Vienīgais izņēmums varētu vasaras vidū, kad viss kļūst krietni dārgāks.
Mēs iesakām pavasari vai rudeni, jo tad būs krietni mazāk tūristu un mēreni silti laikaapstākļi.
Vasarā būs krietni siltāks, taču cenas vairs nebūs tik draudzīgas maciņam, kā arī tūristu daudzums patiesi varētu traucēt.
Vecpilsētu var ērti izstaigāt ar kājām, bet uz citām apskates vietām variet droši doties izmantojot tramvajus, metro un autobusus, jo Čehijas galvaspilsētā ir ļoti attīstīts sabiedriskais transports, kā arī izmaksu ziņā izdevīgs.
Čehijā izmanto Čehijas kronas (CZK), nevis eiro, bet mēs vairāku dienu laikā skaidru naudu neizmantojām gandrīz nemaz, jo visur var ērti norēķināties ar maksājumu kartēm.

