Ja vēlaties aizbēgt no Marakešas haosa un karstuma (vasarā), tad noteikti iesakām atvēlēt laiku vienas dienas izbraucienam uz “Ouzoud” ūdenskritumiem, kas ir augstākie visā Ziemeļāfrikas reģionā.
110 metrus augstā ūdens oāze atrodas aptuveni 160 km attālumā no Marakešas un tur ir iespējams nokļūt divos dažādos veidos. Ja esiet Marokā ar savu (vai nomas) auto, tad mazais Ouzoud ciemats nebūs pārāk grūti sasniedzams. Tas ļaus jums vairāk laika veltīt dažādajiem ūdenskritumu skatu punktiem, izbaudīt nesteidzīgus brīžus ar savvaļas pērtiķiem un uzņemt visus sev vēlamos foto kadrus.
Taču, ja jums nav vēlmes vai iespēju tur nokļūt pašu spēkiem, tad variet sekot mūsu piemēram un doties tur ar vienu no daudzajām tūrēm. Tas visdrīzāk sanāks lētāk (nekā braukt ar nomas auto) un būs piemērotāka izvēle gadījumos, kad auto jums būtu jānomā tikai dēļ šī viena izbrauciena.
Mūsu izvēlētās GetYourGuide tūres šoferis bija atbraucis ļoti laicīgi satikšanās punktā un sagaidīja visus pasažierus kamēr tie ieradās. Mikroautobusa krēsli bija gana komfortabli garajam maršrutam un pirms braukšanas šoferis visiem lika piesprādzēties (mēs par šo Eiropas standartu ievērošanu Marakešā bijām mazliet pārsteigti).
Braucot varējām reizēm vērot skaistus skatus, kur fonā izcēlās kalni, kā arī mazliet drūmas ainas ar atkritumu pārklātiem laukiem vai māju pagalmiem, kur bērni spēlē futbolu akmeņu laukā.
Redzot šādas ainas saprotam, ka cilvēki ikdienā bieži vien nenovērtē to, kas viņiem ir apkārt, jo viss liekas pašsaprotami, bet citiem tas varētu būt pat sapnis. Kad brauciens jau bija pusē, tad šoferis piestāja pie kāda veikala ceļmalā, kur bija nopērkami vietējie argāna eļļas produkti un mūs cienāja ar tēju.
Turpinot braucienu, nākamā pieturvieta bija jau pārgājiena sākuma punkts, kur mūs sagaidīja gids, kas mazliet pastāstīja par sevi un par piesardzību no mērkaķīšiem un negodprātīgiem ļaudīm.
Gājiens bija sadalīts dažādos posmos, sākumā mēs skatījāmies uz leju, kur redzamas nojumes pie ūdens krātuvēm, bet no ūdenskrituma pavērās pavisam maza maliņa…pēc mirkļa satikām jau pirmos savvaļas mērkaķēnus, kas viens otru attīrīja no blusām.
Tālāk ejot gids mūs iepazīstināja ar olīvju koku plāntāciju vienlaicīgi klausoties stāstus par to cik nozīmīgi koki tie ir vietējiem iedzīvotājiem un arī Marokas eksportam.
Gājiens turpinājās lejup ejot, bet nebūt nebija nekas sarežģīts, taču iesakām noteikti iepriekš uzvilkt atbilstošus apavus (taciņas mēdz būt gan sausas, gan vietām slapjas vai dubļainas), kā arī piemērotu apģērbu atkarībā no sezonas. Turklāt brīdinām, ka šis maršruts ar bērnu ratiem diemžēl nebūs iespējams.
Lejup ejot varēsiet arī iegādāties pa kādam suvenīram, kā arī riekstus mērkaķiem. Vēlāk tiek atkal dots nedaudz brīvā laika, ko labprāt izmantojām dzerot svaigi spiesto sulu ar skatu uz tālumā esošo ūdenskritumu.
Nonākot pavisam lejā acu skatienam paveras brīnišķīga aina, jo ūdenskritums beidzot apskatāms visā tā krāšņumā, bet pat ja vēl neesam paspējuši kārtīgi apbrīnot dabas varenību, gids jau visus sāk aicināt kāpt uz plosta. Tajā brīdi jāatzīst, ka vēlējāmies nedaudz brīvā laika.
Lietus jakas mūs pasargāja no slapjuma, jo plosta airētājs mūs pieveda pavisam tuvu ūdenskritumam, kur mūsu emocijas bija tik pat stipras cik ūdens šļakatas. Esot pavisam tuvu ūdenskrituma nogāzei, sajūtas bija gandrīz vai kā esot dušā!
Plosta airētājs piedāvāja gribētājiem arī pats izveidot labus foto kadrus uz, ko mēs arī labprāt piekritām. Jāsaka, ka viņš tiešām zin ko dara, jo pazīst labākos foto/video leņķus (bet kājas diemžēl mums tika “nogrieztas”)… 😀
Pēc nelielā plosta izbrauciena bija pienācis laiks pusdienām (kuras nav iekļautas tūres cenā), tamdēļ gida pavadībā devāmies uz vienu no dažām kafejnīcām, kas atrodās pretējās ielejas pusē. Ēdienu izvēle noteikti nebija tā lielākā, bet izcilais skats uz ūdenskritumiem to noteikti kompensēja!
Katram maltīte izmaksāja ~11€ (120 DHS) un te uzskaitīsim, kas tajā ietilpa:
- Maza “salātu uzkoda” un maize (kopīga uz abiem)
- Viens otrais ēdiens (mums bija “Tajine“ podiņš un vistas kebaba iesmiņš)
- Lielā ūdens pudele (kopīga uz abiem)
- Tipiskā piparmētru tēja
- Svaigi mandarīni
Ēdiens nebija tas pats labākais (no tiem, kas mēģināts Marokā), taču mandarīni tik tiešām bija ļoti garšīgi un arī apkalpošana bija visai ātra un laipna.
Pēc aptuveni stundu ilgās pusdienu pauzes, bija laiks doties tālāk. Maršruts veda augšup pa kalnu (pretējā ielejas pusē no gājiena sākuma) un mūsu gids ļāva piestāt vēl pāris apskates punktos.
Labākais no tiem bija uz kādas lielas klints malas, kur bija satiekami neskaitāmi daudz savvaļas pērtiķu ģimenes. Varēsiet vērot gan dzīvnieku prieka brīžus, gan savstarpējās nesaskaņas. Tā noteikti būs lieliska vieta, kur iemūžināt izcilus foto kadrus ar spilgtajām emocijām.
Pēc izcilās pieturvietas ceļš turpinājās augšup ar daudziem suvenīru veikaliņiem un iespēju izmantot arī labierīcības. Ūdenskritumi uz atvadām, nobeigumā mūsu acu skatienus pārsteidza ar nelielu varavīksni, kas vēl vairāk lika apbrīnot dabas varenību.
Vēl nedaudz tālāk ejot jau bijām sasnieguši apļveida maršruta sākumpunktu un pēc nelielas pauzes devāmies arī atpakaļ uz savu mikroautobusu.
