Vairāk nekā 3500 kvadrātkilometru platības, aptuveni 50 pašvaldības un 900 000 iedzīvotāju pa visu salu. Tie ir daži skaitļi, kas raksturo Maljorkas salu kopumā, tomēr tas nav pietiekami, lai saprastu, ka Maljorku nosaukt par “vienkāršu” saliņu nedrīkst. Tā ir lielākā no Baleāru salām (pārējās ir Menorka, Ibiza un Formentera) un Palma de Maljorka (pilsēta) ir arhipelāga ekonomiskais, politiskais un sabiedrības centrs. Salā mijas jūra un kalni, ūdens sporta veidi un dažādi pārgājieni, senās tradīcijas un naktsdzīve. Tipiskais Vidusjūras klimats ir labvēlīgs tūrismam, tādēļ vairākumā gada mēnešu salu apmeklē neskaitāmi daudz tūristu.
Kad izgājām laukā no lidostas, tad mūs sagaidīja vairākas palmu koku alejas (stāvlaukumā) un tieši tajā mirklī nodomājām, ka šī pilsēta un sala būs ļoti skaista…tā tas tiešām arī bija, piesātināta un emocijām pilna. Maljorkas sala jau ātri vien atgādināja oranžu un sulīgu apelsīnu, kas ilgstoši saulē nogatavojies un nebeidz priecēt.
Mūsuprāt izcils ceļojumu galamērķis, kur aizlidot “sasildīties” rudens drēgnajā laikā. Maljorka noteikti ir vieta, kas atmiņā saglabājas spilgti un no kuras bija žēl braukt mājup, varbūt tieši tāpēc, ka citviet Eiropā vairs saule nelutināja (laikā, kad mēs tur pabijām novembra vidū)…protams arī galvaspilsētas nosaukums neliek vilties, jo palmas ir redzamas ik uz stūra.
Kā nokļūt Palma de Maljorka no lidostas?
No (PMI) lidostas nokļūt uz pilsētu var izmantojot kādu no diviem transporta veidiem:
Mēs izmantojām A1 autobusu, kurš novembra mēnesī kursēja aptuveni reizi katrā pusstundā. Autobusu pieturā bija ļoti vecs biļešu automāts, līdz ar to tas neizskatījās pārāk uzticams un neviens to neriskēja izmantot, tāpēc biļetes iesakām pirkt pie autobusa vadītāja.
Iesakām arī laicīgi sagatavot skaidru naudu un izmantot banknotes kuras nav lielākas par 20€. Ar karti norēķināties nebija iespējams.
Izbrauciens pie dabas
Ja laiks salas apskatei nav daudz, bet ir vēlme arī redzēt kaut mazliet no brīnišķīgās salas piekrastes, tad iesakām doties uz turpat tuvumā esošo Santa Ponça ciemu. Mūsu gadījumā mēs izmantojām 103. autobusu (jo uz salas ir labs un ērts sabiedriskais transports) un izkāpām Caló d’en Pellicer 1 (11086) pieturā no kuras uzsākām savu apļveida maršrutu gar piekrasti, turpinot caur augstāko vietējo panorāmisko punktu.
Uz salas netrūkst dažādas krāsainas ēkas un vietējo iedzīvotāju pagalmi, kurus rotā daudz ziedu un citu eksotisku augu.
Bet viss spilgtākās emocijas mums sagādāja pastaiga pa neparasto formu smailajiem akmeņiem (Cruz del Descubrimiento), kā arī lielās un varenās piekrastes klintis (Mirador las Malgrats).
Skaisto dabas aivanu papildināja tirkīzilais ūdens, kurš cīnījās nebeidzamā kaujā pret piekrastes klintīm, taču tajā pašā laikā temperatūra nesezonas peldei bija mērena un patīkama.
Mūsu mīļākais foto-kadrs tapa esot kādā nelielā piekrastes parkā (Parque Malgrats) un skatoties no malas uz lejā esošo jūras ieloku starp klintīm.
Viena no mūsu tipiskajām ceļojumu sastāvdaļām neizpalika arī šoreiz – uzkāpt labākajā panorāmas punktā, lai apskatītu tuvāko apkārti (Parc arqueològic Puig de sa Morisca).
Un protams pēc garām pastaigām izcili likās doties vēl arī izbaudīt patīkamu peldi pirms došanās atpakaļ uz pilsētu (Es Caló d’en Pellicer).
Pilsētas apskate
Vecpilsēta bez šaubām ir interesantākā Palma de Maljorka (pilsētas) daļa, kurā atrodas vairākums būtiskāko apskates objektu. Vēsturiskais centrs apvieno sevī pēdas no visiem dažādajiem vēstures posmiem kam pilsēta gājusi cauri, sākot ar romiešu laikmetu kurā celta pilsēta, ejot cauri viduslaiku laikmetam un protams arī mūsdienu perioda celtnēm no nesenākiem laikiem.
Catedral de Mallorca
Būtu grūti nesākt apskati ar galveno pilsētas simbolu – vareno katedrāli! Vietējie iedzīvotāji to dēve arī par “Seu” jeb veco baznīcas nosaukumu, ko senajā aragoniešu valodā izmantoja, lai norādītu uz katedrālēm. Tā ir pilsētas vissvarīgākā reliģiskā ēka, kas atrodas senās romiešu impērijas laika citadeles centrā, starp Almudainas pili un Bīskapa pili. Turklāt turpat blakus atrodas arī turku pirtis “Banys Àrabs” – pēdējais saglabājies musulmaņu izcelsmes vēstures piemineklis.
Katedrāles vēsture sākās 1229. gadā, kad Aragonas karalis Haime II iekaroja salu, kuru tolaik kontrolēja mauri. Vietā kur kādreiz atradās lielā “Madina Mayurqa” mošeja, karalis deva pavēli uzcelt lielo baznīcu kuru veltīja Sv. Marijai. Intesanti, ka katedrāles celtniecība pilnībā beidzās tikai 1601.gadā.
Ja vēl ir papildus vēlme apskatīt vietējo baznīcu arhitektūru, tad iesakām apmeklēt arī Santa Eulàlia de Ciutat de Mallorca un Basílica de Sant Francesc.
Katalānu modernisms
Turpinot ceļu dziļāk pa vecpilsētas ieliņām apskatām vairākus izcilus piemērus no jūgendstila (vai vietējo vārdiem “katalānu modernisma”) arhitektūras – par mūsu favorītiem noteikti kļuva Edifici Casasayas, Can Forteza Rey un Can Corbella, kuru būvniecība ļoti iespaidojusies no slavenā kataloniešu arhitekta Antonio Gaudí.
Savu vecpilsētas gājienu nobeidzam vienā no galvenajiem laukumiem Plaça Major, kur nekad netrūkst cilvēku rosības, kuri iepērkas kādā no vietējām bodītēm vai izbauda ko gardu kādā no tur tuvumā esošajām kafejnīcām un uzkodu tirgotājiem, un ja esiet tur “īstajā laikā un dienā” tad var sanākt arī, ka tur notiek kāds vietējais pasākums kuru var izbaudīt bez maksas.
Belveras pils
Aptuveni 3 km attālumā no Palmas de Maljorkas kādā kalna virsotnē atrodas viena no nedaudzajām apļveida gotikas pilīm Eiropā. Tā celtniecība datēta ar 1311. gadu un tā sākotnēji bija iecerēta kā karaļa rezidence, taču tad laika gaitā tika izmantota arī kā valsts naudas kaltuve un pat kā cietums. No 1936. gada pirmais stāvs tiek izmantots kā vietējās vēstures muzejs.
Kā sasniegt pili izmantojot sabiedrisko transportu? Ar 4. autobusu doties līdz 62-pl. Gomila pieturai un tad aptuveni 700m liels attālums vēl ir jāpieveic ar kājām.
