Marseļa – haotiska, bet šarmanta

Marseļa ir vecākā pilsēta visā Francijā un to dibināja grieķi pirms 2600 gadiem. Reizēm pilsētu dēvē arī par Francijas “Neapoli” un tās priviliģētā pozīcija pie Vidusjūras to vienmēr ir padarījusi par vietu tautu krustcelēm, kur satiekas un sadzīvo savstarpēji pat ļoti attālas kultūras.

Satura rādītājs

Marseļa savus viesus uzņem ar pilsētai ļoti raksturīgu haosu: intensīva satiksme, zivju tirgotāji, dažādu tautu sajaukums…viss par šo pilsētu liecina par bagātīgu ainu, kurā saplūst daudzas dažādas detaļas, krāsas un aromāti.

Kā nokļūt Marseļā no lidostas?

No (MRS) lidostas nokļūt uz pilsētu var izmantojot kādu no sekojošajiem transporta veidiem:

  • Ar L91 autobusu – biļetes cena 10€ vai 16€ pērkot “šurp-turp” biļeti.
    Vairāk info attiešanas laikiem var apskatīt šeit.
  • Ar vilcienu – vispirms ir jāsasniedz lidostai tuvākā dzelzceļa stacija Vitrolles-Aerport.
    Uz staciju ik pēc 20 minūtēm kursē bezmaksas autobuss (pietura atrodas pie lidostas ieejas).
    No stacijas tālāk ar vilcienu jādodas uz Marseļas centrālo staciju Gare St. Charles.
    Biļetes cena 5,20€ vai 10,40€ pērkot “šurp-turp” biļeti.
  • Ar taxi – aptuveni 60€ (no lidostas līdz centram)

Mūsu apskates ieteikumi Marseļā.

Palais Longchamp

Pēc veiksmīgas ierašanās Marseļas centrālajā stacijā, savu maršrutu mēs uzsākām ar tur esošo tuvāko apskates objektu. Šī greznā ēka, kas tika atklāta 1869. gadā ir viens no Marseļas pilsētas simboliem. Ēkas sānos atrodas Tēlotājmākslas muzejs un Dabas vēstures muzejs, savukārt būves centrālais korpuss ir brīnišķīga “ūdens pils” ar krāšņu strūklaku un daudz skulptūrām kuras apkārt perfekti iederās kopējā ainā. Turpinot ceļu uz nākamo ieplānotu apskates punktu uzskrējām arī Église Saint-Vincent de Paul baznīcai, kura mums personīgi šķita apskates vērta.

Marseļas vecās ostas rajons “Vieux Port

Autentiski un raksturīgi, tā mēs dēvētu šo pilsētas daļu – kur zvejnieki piestāj Marseļas krastos un agri no rīta izkrauj savas svaigi nozvejotās zivis (un tur pat notiek arī zivju tīrīšana un tirgošana), bet tā ir arī vieta no kurienes uzsākt jūras ekskursijas uz tuvumā esošājām salām. Šeit notiek arī vietējo ielas mākslinieku priekšnesumi, tiek rīkoti tematiskie tirdziņi un ir iespējams iegādāties arī svaigas puķes, dārzeņus un augļus. Savukārt vēstures cienītājiem iesakām apmeklēt kādu no tur tuvumā esošajiem cietokšņiem – Fort Nicolas vai Abbaye Saint-Victor.

Friulas salu arhipelāgs

Esot Marseļā noteikti ar kuģīti jāaizbrauc uz tuvumā esošajām salām – Friulas arhipelāgu. Mūsu izvēlētajā novembra dienā diemžēl kuģītis kursēja tikai uz vienu salu (Île Du Frioul) un šis 25  minūšu ilgais brauciens mums neapšaubāmi palika atmiņā ar skaistiem dabas skatiem, mutuļojošām ūdens šļakatām un vēju izpūrušiem matiem (bet protams no tā var arī izvairīties, ja piesēst izvēlas kuģīša iekšpusē).

  • Mūsu gadījumā “šurp-turp” biļete katram izmaksāja 11,10€. Taču cenas atšķiras atkarībā no sezonas, iekļautā salu skaita un apmeklētāja vecuma, tāpēc iesakām vairāk informāciju par biļetēm un kursēšanas laikiem meklēt šeit.

Ja neskaita salas daļu, kur atrodas mazā laivu piestātne (un osta), nedaudz restorānu un pa kādai dzīvojamai mājai, tad sala pastaigas laikā šķiet gandrīz kā pamesta un izolējusies no sabiedrības, un tieši tas tai piedeva papildus šarmu. Valdonīgi krasti, akmeņainas pastaigu takas un daudz burātāju jūras horizinontā, bet klinšu ielokos skaistais tirkīzzilais ūdens, kur vasaras sezonā noteikti var atrast arī pa kādai vietai kur nopeldēties. Ja nu kādam noder, tad variet sekot mūsu maršrutam:

Mēs izstaigājām visu salu aptuveni 3 stundu laikā, ar vairākām pieturvietām, kur nesteidzīgi uzņēmām fotogrāfijas un izbaudījām burvīgos skatus.

La Major” katedrāle un “Le Panier” kvartāls

Atgriežoties no skaistajām salām, devāmies aptuveni 600 metru attālumā no vecās ostas, kur atrodas La Major (kā to sauc Marseļas iedzīvotāji) – baznīca, kas celta pēc Napoleona III pasūtījuma laikā no 1852. līdz 1896. gadam. Katedrāli uzreiz var atpazīt pateicoties zaļi-baltajam marmora rotājumam un baznīcas iespaidīgajam 146 metru augstumam.

Tur pat netālu no katedrāles atrodas Marseļas “Le Panier” kvartāls, kur būs patīkami “pazust” mazo ieliņu labirintos, apskatīt vietējās bodītes, sajust valodu un kultūru sajaukumu (itāļu, ziemeļāfrikāņu, korsikāņu, armēņu u.c.) un ļauties apburt ar savu māksliniecisko aicinājumu. Atmosfēra ir tiešām autentiska un šeit jūs atradīsiet patieso pilsētas garu. Kādreiz tas bija bēdīgi slavenākais pilsētas rajons, taču pēc Marseļas kultūras galvaspilsētas pieredzes (2013.gadā) šī apkaime ir mainījusi savu seju un atbrīvojusies no nelegālās tirdzniecības un noziedzības.

MuCEM” muzejs

Turpat netālu no ostas rajona atrodas arī MuCEM (jeb franču valodā Musée des civilizations de l’Europe et de la Méditerranée) – vienīgais muzejs pasaulē, kas pilnībā veltīts Vidusjūras reģiona civilizācijām. Vēsture, kultūra, arheoloģija, māksla un antropoloģija – galvenās muzeja ietvertās tēmas, kuras gadsimtu gaitā veidojušas Vidusjūras reģiona tautu dzīves.

Darba laiks un ieejas maksa:

atkarīgs no sezonas, vairāk info šeit

Notre-Dame de la Garde” bazilika

Daudzi apgalvo, ka Marseļas apmeklējums būtu jāsāk no šejienes, taču mūsu gadījumā šī bija vieta, kur mēs nobeidzām pilsētas apskati un mums arī tāds variants šķita absolūti perfekts. Varbūt ne visiem tā šķistu laba doma, jo lai apskatītu šo skaisto baziliku ir jāmēro visai stāvs gājiens uz 150 metru augsto punktu, taču mūsuprāt tas noteikti bija to vērts, jo skats, kas paveras uz visu pilsētu nevienu neatstās vienaldzīgu. Romānikas-bizantiešu stilā celto baznīcu dominē milzīga Svētās Marijas statuja, kuru marseļieši mīļi sauc par Nonne-Mére.

Nedaudz pārsteidzošais brauciens uz lidostu

Lidojums atpakaļ uz mājām mūs gaidīja agri no rīta (6:25), līdz ar to devāmies laukā no viesnīcas ap trijiem naktī ceļā uz staciju, lai brauktu tālāk ar autobusu uz lidostu. Tajā nakts stundā protams bija vēl pavisam tumšs un cilvēku tikpat kā nebija uz ielām un pēkšņi pie kādas mājas abi nedaudz sabijāmies, jo ieraudzījām žurku, bet tad turpinot iet uz priekšu, mēs tās regulāri redzējām vēl un vēl. Taču aina kāda pavērās pie centrālās stacijas ēkas bija vārdiem neaprakstāma un mums radīja gan jautrību, gan izbīles vienuviet. Žurkas tur bija redzamas it visur – uz uzkodu kioska palodzēm, sabiedriskā transporta pieturā, puķu dobēs, uz ietves un pat slēgtās stacijas ēkas iekšpusē tās bija redzamas brīžiem pat baros. Likās ka viņām tur bija sava atsevišķā un netraucētā dzīve, gluži kā slavenajā multfilmā “Gardēdis” (Ratatouille).

Pievienot atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *