Svaigs kalnu gaiss un burvīgās tēju plantācijas bija perfektais noslēgums un pēdējā pieturvieta mūsu Malaizijas ceļojuma ietvaros. Kamēr lielākā daļa valsts sagaida ar tveicīgu mitrumu un tropiem tipisko karstumu, tikmēr šis kalnos ieskautais reģions 1500 metru augstumā virs jūras līmeņa piedāvā patīkamu dzestrumu, koloniālā laikmeta vēsturisko šarmu un nebeidzamus zaļo tējas lauku plašumus.
Šo apkārtni 1885. gadā atklāja pētnieks Viljams Kamerons un tieši tādēļ, viņa vārdā augstiene ieguva savu nosaukumu. Mūsdienās tur tiek izaudzēts vairāk nekā 70% no visas Malaizijas tējas.
Plantācijas stiepjas pāri gleznainiem pakalniem sakārtotās rindās, radot pasakainu ainavu, ko papildina senās angļu muižu ēkas, sūnaini džungļu meži un elpu aizraujoši rīta saullēkti.
Cik dienas atvēlēt un kad vislabāk apmeklēt?
Cameron Highlands apkārtni var elementāri apskatīt pat vienas dienas laikā, ja izvēlaties organizēto ekskursiju, jo tās ietvaros jums ātrā tempā parādīs nedaudz no visa. Tomēr, ja vēlaties vietu iepazīt kārtīgāk, doties pārgājienos un noķert īsto kalnu mieru (kā to darījām mēs), tad noteikti vērts atvēlēt vismaz divas pilnas dienas.
Šo reģionu var droši apmeklēt jebkurā gadalaikā, jo klimats ir diezgan stabils un visos mēnešos diezgan līdzīgs — dienas temperatūra parasti svārstās no 20°C līdz 25°C, nodrošinot patīkami atsvaidzinošu patvērumu no ierastā Malaizijas karstuma. Taču tiem, kas vēlas izvairīties no regulāra un stipra lietus, vislabāk tur būs doties no februāra līdz aprīlim.
Savukārt, no maija līdz septembrim tur būs redzamas visspilgtākās un zaļākās ainavas, bet jārēķinās ar vidēju nokrišņu daudzumu šad un tad, visbiežāk vakarpusē un naktī.
Kā pārvietoties?
Ņemot vērā, ka Cameron Highlands ir plaša dabas teritorija ar ievērojamiem attālumiem starp apskates objektiem, būs tiešām svarīgi ieplānot savu pārvietošanos, jo ar kājām paspēt izstaigāt un redzēt visu nebūs iespējams nekādā veidā, kā arī tur neeksistē sabiedriskais transports.
Īsi sakot, jums ir divas galvenās opcijas: paļauties uz taksometriem vai pievienoties organizētajām (grupu vai privātajām) ekskursijām.
Sākotnēji apsvērām iespēju izvēlēties klasisko grupas tūri, lai ērti apmeklētu populārākos objektus un neuztrauktos par sarežģīto pārvietošanās daļu. Tomēr, rūpīgi izpētot citu ceļotāju atsauksmes, ātri sapratām, ka tas nebūs priekš mums. Lielākā daļa grupu maršrutu ietver pārlieku daudz tūristiskas vietas (piemēram, zemeņu un ziedu fermas), kas mūs absolūti neuzrunāja un kurām ir nesamērīgi augstas ieejas maksas pēc Āzijas standartiem.
Tas pats attiecas uz slaveno Mossy Forest (sūnu mežu) — par ieeju tur prasa aptuveni 7€, lai gan tur pieejama tikai pavisam neliela laipu taka, kuru var iziet dažu minūšu laikā un lielākoties tā ir tūristu pūļu pārpildīta.
Pētot vairāk, nonācām pie secinājuma, ka tuvākā apkārtne piedāvā daudz autentiskākas un pilnīgi bezmaksas alternatīvas. Un īstenībā jau mūsu galvenais mērķis bija kārtīgi izbaudīt dabu un tējas plantācijas, kas arī pilnībā izdevās bez cilvēku pūļiem un laika ierobežojumiem, jo izlēmām veidot paši savu maršrutu.
Mūsu pārvietošanās risinājums: pārgājiens + privāts šoferis
Pirmo dienu veltījām kārtīgam pārgājienam. Taka mūs veda cauri biezi aizaugušiem džungļiem un noslēpumainiem sūnu mežiem ar izteiksmīgiem, un pat nedaudz baisiem kokiem, bet noslēgumā nonācām Bharat tējas plantācijās.
Otrajā dienā nolīgām privātu vadītāju uz dažām stundām, jo tas bija vienīgais ērtais veids, kā nokļūt uz tālākajām un daudz mazāk apmeklētajām BOH tējas plantācijām.
Šis izrādījās izcils lēmums, jo pateicoties šofera stāstiem, mēs uzzinājām neskaitāmus aizraujošus faktus par reģiona vēsturi, vietējo kultūru un tējas ražošanas detaļām.
Ierašanās un pirmās dienas pārgājiens
Mēs izvēlējāmies apmestiesi Tanah Rata, kas būtībā ir šī kalnu reģiona galvaspilsēta un visvairāk apdzīvotā vieta. Ļoti liels pluss arī bija fakts, ka to varēja pavisam viegli sasniegt ar kādu no daudzajiem autobusiem no Kuala Lumpuras, kā arī tur bija pieejama plaša naktsmītņu, restorānu un kafejnīcu izvēle.
Pilsētā ieradāmies ar vienu no pirmajiem rīta autobusiem ap plkst. 12:00, tad nolikām liekās mantas mājīgajā “Gerard’s Backpackers” viesu namā un uzreiz pēc tam, bijām gatavi doties savā pārgājienā.
Pirmais posms veda pa džungļu taku Nr. 10 un tas bija stāvs, fiziski diezgan izaicinošs gājiens, jo ceļš visu laiku vijās tik uz augšu, tomēr pūliņus ik pa laikam atsvaroja aizraujoši posmi ar virvēm un plaši skatu punkti uz iespaidīgo pakalnu ieleju.
Tajā brīdī mēs vēl nemaz nenojautām, ka īstais pārbaudījums īstenībā tikai vēl priekšā, jo, tad turpinājām otro pārgājiena posmu pa džungļu taku Nr. 6. Tā daļa izrādījās patiesi sarežģīta un aizaugusi, līdz ar to, mums nācās kārtīgi papūlēties un cīnīties par katru metru, lai izlauztos cauri biezajiem džungļu brikšņiem.
Neierastas situācijas lika nedaudz apstāties, piedomāt, lai kāja neaizķertos aiz koka saknes un automātiski mēģinot noturēt stabilitāti, neieķertos ar rokām kādā adatu klātā augā, kas tā vien šķiet, ka speciāli savas lamatas izlicis augu zaros.
Tā vien liekas, ka šo pārgājienu varētu nodēvēt par vienu no grūtākajiem kādus jebkad esam pieredzējuši. Visu pamatīgi arī apgrūtināja tas, ka iepriekšējās pāris dienas kārtīgi lija lietus un takas bija vietām kļuvušas gan dubļainas, kā arī brīžiem mālu izvedotais celiņš bija kļuvis par bīstamu slīdkalniņu.
“Bharat” tējas plantācijas
Un tomēr, kad pēc četru stundu nemitīgas iešanas pārgājiens bija pieveikts, iekšēji pārņēma patiesi neaprakstāms gandarījums, jo pirmais skats uz bezgalīgajām un zaļajām tējas plantācijām pēc smagā gājiena lika elpai burtiski aizrauties!
Koši zaļie tējas krūmi pārklāja lēzenos pakalnus sakārtotās, viļņveidīgās rindās, radot gleznainu ainavu, kas līdzinās senlaicīgām gleznām. Uz mirkli mēs vienkārši sastingām un vērojām, un gandrīz vai tobrīd aizmirsās, ka iepriekš tika mērots tik garš un grūts ceļš…
Izrādās, ka Bharat ir otrs lielākais tējas ražotājs visā reģionā (atpazīstams pasaulē ar zīmolu Cameron Valley). Lai gan plašās terases piedāvā fantastiskus skatu punktus, tomēr nedaudz arī pārņēma sajūta, ka teritorija ir mazliet par daudz labiekārtota speciāli tūristu vajadzībām.
Diemžēl jāatzīst, ka ieradāmies tur vēlā pēcpusdienā tieši pirms slēgšanas, tāpēc tējas tasīti šeit nobaudīt nepaspējām un nācās palikt ar cerību, ka tas izdodies jau nākamajā dienā.
Otrā diena — plānu maiņa slikto laikapstākļu dēļ
Otro dienu mēs sākotnēji bijām plānojuši sākt pavisam agri, lai jau ap plkst. 5:00 no rīta dotos uz slaveno Cameron Highlands Sunrise View Point. Tur labos laikaapstākļos parasti paveras patiešām vienreizējs saullēkts pār mākoņu klātajām kalnu ielejām.
Bet kā labi zināms, kalnu laikapstākļi ir neparedzami. Modinātājam nozvanot, sapratām, ka ārā pamatīgi gāž lietus un tuvākajām stundām prognoze nesolīja nekādus uzlabojumus. Nolēmām atgriezties pie miega un neriskēt tur braukt, jo visdrīzāk tas nebūtu bijis to vērts. Pagāja vairākas stundas, un kad no jauna piecēlāmies, tad lietus tikai pamazām sāka pārstāt, atstājot visu apkārtni biezā, mistiskā miglas dūmakā.
“BOH” tējas plantācijas
Tieši neskaidro laikapstākļu dēļ nolēmām zibenīgi mainīt savus dienas plānus. Ātri atradām privāto šoferi, vienojāmies par saprātīgu cenu uz vairākām stundām, tad jau drīzumā bijām gatavi doties ceļā uz leģendārajām “BOH” tējas plantācijām.
Iemesls privātā vadītāja izvēlei bija pavisam vienkāršs, jo parastie taksometri uz tālākajām tējas plantācijām nebrauc, bet ar kājām no pilsētas tas ir krietni par tālu. Tāpēc šis bija faktiski vienīgais praktiskais veids, kā tur nokļūt.
Pēc iepriekšējās dienas pārgājiena jau bijām redzējuši “Bharat” plantācijas, taču bija palikusi tāda neliela “mazuma piegarša” un spēcīga sajūta, ka noteikti jāredz vēl arī absolūtais reģiona tējas gigants, kas jau kopš 1929. gada lepojas ar lielāko daļu no valstī saražotās tējas!
Kaut arī tās vēl nebija oficiālās plantācijas teritorijas, jau pa ceļam mūs patīkami pārsteidza gleznainie, zaļie ieloki. Par laimi ar savu šoferi vairākas reizes sarunājām piestāt malā un tas izrādījās izcils lēmums, jo šajos skatu punktos bijām principā vieni paši!
Nonākot pašās BOH plantācijās, uzreiz tapa skaidrs vietas lielais vēriens, jo tējas lauku horizonts tur šķiet bezgalīgs, un pār zaļo ieleju paceļas mūsdienīgs apmeklētāju centrs ar iespaidīgu skatu platformu. Tur mēs beidzot kompensējām iepriekšējā vakarā nokavēto un nobaudījām vairākas atšķirīgas tēju šķirnes.
Neliels video atskats
Nepalaidiet garām arī Elīnas video sēriju par šo pārgājienu. Tur atradīsiet gan burvīgās ainavas, gan to, ko grūtāk iekļaut šeit rakstiskā formā. 👇
